Pērnā gada janvārī siltumapgādes parādu apjoms bija 31,75 miljoni latu. Uz šāgada 1.janvāri parādi Latvijas lielajās pilsētās veido 23,49 miljonus latu, savukārt novadu parādi ir 16,42 miljoni latu.
LPS padomnieki Paulis Barons un Aino Salmiņš apgalvoja, ka parādu pieaugumu izraisījis siltuma cenu palielinājums. Aptaujas rezultāti arī neatspoguļo iedzīvotāju visu parādu apjomu par siltumu, kas vērtējams par 50% lielāks, kā arī aptauja neatklāj visas sociālās problēmas. Kārtējo rēķinu apmaksa ir uzlabojusies, taču vecie parādi saglabājas. Problēma ir arī tajā apstāklī, ka trūkst vienveidīgas metodes parādu procentu aprēķinā, parādu nomaksā, piedziņā un norakstīšanā. LPS uzskata, ka garantētā minimālā ienākuma (GMI) finansējums jāsedz no valsts budžeta, kā arī jāparedz valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalstiem.
LPS padomnieks P.Barons skaidroja, ka samaksa par siltumu galvenokārt neatgriezeniski nonāk Krievijas gāzes kompānijā Gazprom. Latvijā no Krievijas tiek importēta gāze ap 1,9 miljardiem kubikmetru gadā, un no tās ap 60% cetralizētai siltumapgādei, par to maksājot ap 414 miljoniem latu. Tādu pašu daudzumu enerģijas no Latvijas izved, eksportējot šķeldu un neapstrādātus kokmateriālus, par ko ienākumi ir trīs reizes mazāki.
"Valsts pelna uz siltumapgādes pakalpojumu pieauguma rēķina - šobrīd PVN siltumapgādei ir 12%, taču vēlamais slieksnis būtu 5%. Starpība veido 18 miljonus latu gadā, kā arī tam vēl var pieskaitīt dabasgāzes akcīzes nodokli - ap 11 - 12 miljoniem latu gadā. LPS vērš uzmanību, ka GMI un dzīvokļu pabalsitem pērn izmaksāti gandrīz 35 miljonus latu.
LPS aptaujāja 159 respondentus - novadus, pilsētas un pagastus.