Vēstulē, ko publicējis portāls Pietiek.com, Ržepickis norāda, ka mediju industrijā nodokļu mahinācijas ir tikpat ierasta prakse kā taksometru biznesā vai tirgū. "Ietaupīšana uz nodokļiem" pamatā paredz, ka strādājošajiem uzspiež uzņēmuma līgumus, kas faktiski nozīmē mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli un ievērojami mazākas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, raksta Ržepickis.Mediju pētniece Sandra Veinberga piekrīt, ka šāds žurnālistu atalgojuma veids Latvijas medijos ir ļoti izplatīts, tiesa gan tas lielā mērā ir saistīts ar mediju īpašnieku nostāju. "Tas, protams, runā par labu izdevējam un biznesa vadītājam, bet par sliktu darba ņēmējam. Es domāju, ka žurnālisti diezgan daudzos medijos ir ļoti neizdevīgā situācijā, it sevišķi sievietes, kuras ir jaunas māmiņas un, kurām nepieciešama apdrošināšana, lai varētu pavadīt laiku mājās ar savu bērnu," pauž Veinberga.Dažādās sociālās intereses, par kuriem žurnālisti ikdienā cīnās savos rakstos, lai tiktu aizsargātas, piemēram, ģimenes, māmiņas, godīga darba darītāji un uzņēmēji, ļoti bieži neattiecas uz pašiem žurnālistiem, norāda mediju eksperte Anda Rožukalne. Viņa uzskata, ka Ržepicka vēstule liecina par konfliktu, kas radies daudzās Latvijas mediju organizācijās. Mediji ekonomikās krīzes laikā nonākuši grūtā finanšu stāvoklī, bet vienlaikus tie nav spējuši savā biznesa modelī ielikt ilgtermiņa darbības principus.Arī Rožukalne norāda, ka šāds darba attiecību veidošanas modelis ir Latvijā izplatīts, kam nenoliedzami ir saistība arī ar žurnālistikas kvalitāti un situāciju, kāda ir Latvijas žurnālistikā un mediju jomā. Viņasprāt, žurnālistiem būtu jāvienojas ar mediju vadītājiem par tādiem modeļiem, kas paredzētu "cilvēcīgākas" iespējas vienoties par darba samaksas sistēmu.Turpretī Veinberga aktīvāku rīcību gaida no žurnālistu organizācijām, kuras līdz šim Latvijā bijuši pārāk pasīvas. Viņa norāda, ka citās pasaules valstīs parasti darbojas divas žurnālistu organizācijas – viena nodarbojas ar žurnālistu tiesību aizstāvēšanu, darba samaksas un sociālo garantiju jautājumiem, taču otrā organizācijā tiek apspriesti radoši jautājumi par aktuālām tēmām un nostājām. "Latvijā žurnālistu savienība nodarbojas ar radošiem jautājumiem, taču ikdienas situāciju neaizstāv," pauž Veinberga.Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Cālīte-Dulevska uzskata, ka šī ir žurnālistu "pašorganizēšanās lieta" un jautājums, cik stipra ir žurnālistu asociācija – vai tā spēj darba devējiem izvirzīt konkrētus noteikumus? "Darba devējs jebkurā gadījumā ir ieinteresēts iet vieglāko ceļu un, ja ir cilvēki, kas tam piekrīt, viņi piekrīt," teic Dulevska. Viņa norāda, ka NEPLP kā regulatoram nav ne pienākums, ne tiesības iejaukties finanšu jautājumos, kuri attiecas uz "mediju iekšējām lietām".
Portālam Diena.lv pagaidām neizdevās sazināties ar Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāju Ingu Spriņģi.