Pozitivators 1: Pievienošanas eiro? Latvijai tādas stratēģijas nav.
Apsveicu visus, kas šaubījās par eiro ieviešanas lietderīgumu - NAPs ieklausījās jūsu argumentos, un tas ir brīnišķīgi. "Hierarhiski augstākajā nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments" neparedz eiro ieviešanu Latvijā. Šī tēma tur vispār neeksistē. Jūs pārsteidz NAPa ekspertu drosme ignorēt Latvijas bankas un premjera pozīciju? Man arī. Tik tikko Latvijas Banka, kas jau sen uzskata atteikšanos no savas naudas par neapstrīdamu un ļoti izdevīgu soli, nosauca arī šī soļa milzīgu ieguvuma skaitli Latvijai - deviņus miljardus latu (!). Sākumā jāpiebilst, ka pati par sevi nacionālās bankas ideja par nacionālās valūtas likvidāciju ir sirreālistiska un pašiznīcinoša. Tā līdzinās Aizsardzības ministrijas idejai likvidēt nacionālo karaspēku, Latvijas Olimpiskai komitejai - likvidēt nacionālo olimpisko komandu. Izglītības ministrijai - likvidēt nacionālo izglītību vai Kultūras ministrijai - likvidēt nacionālo kultūru. Kaut tas arī būtu milzīgs ietaupījums, tas tomēr ir absurds un pašnāvība. Ja nebūs savas naudas, tad nebūs arī savas nacionālās bankas. Bet tā ir tikai liriska atkāpe. Tātad deviņi miljardi, kurus Latvija, pēc Latvijas Bankas ekspertu domām, iegūst, ja ievieš eiro, nav pat pieminēti NAPā! Iedomājieties, cik skaista summa atbrīvojas valsts investīcijām attīstībai? Bet NAPs šo Latvijas bankas ekspertu deklarāciju ignorē. Ko tas varētu nozīmēt? Pārdomājām ieviest eiro? Vai arī šos Latvijas Bankas solītos miljardus NAPu rakstošie eksperti, kas būtu tikai loģiski, uztver ka kārtējo, teiksim tā, lai nevienu neaizvainotu, gaisa tricināšanu? Ir vēl otrs variants: varbūt Latvijas finanšu ministra jaunā pieeja guva virsroku NAPa komandā? Atgādināšu, ka Andis Vilks intervijā, kuru pārpublicēja teju visi Latvijas mediji, skaidri iezīmēja jaunu politiku: "Par eiro nākotni es sevi nemoku", "man vienalga". Tas ir pavisam jauns politisks uzstādījums. Bet, manuprāt, turpinājums ir vēl interesantāks. Jo mums, pēc Vilka pārliecības, tomēr ir "jācenšas pievienoties", bet... "vācu markai" vai "reģionālai skandināvu valūtai"! Tas, ka vācu marka vairs neeksistē un "reģionāla skandināvu valūta" nekad nav neeksistējusi, vēl nebūtu nekas. Svarīgi ir tas, ka tā var runāt tikai cilvēks, kas sevī viennozīmīgi apracis ideju par eirozonas iespējamu pozitīvu attīstību, un Andris Vilks šajos jautājumos ir pietiekami informēts. Iespējams, tāpēc arī NAPs nemoka sevi ar eiro ieviešanas tēmu. Paldies Dievam. Es personīgi neredzu nevienu nozīmīgu argumentu par attiekšanos no mūsu valsts suverenitātes vēl vienas daļas. Tomēr šīs ir klupšanas akmens ekspertiem-kritiķiem: kā var nepamanīt to, ka eiro epopejas NAPā nemaz nav?
Pozitivators 2: "Ekonomiskais izrāviens, nevis "veiksmes stāsta" turpinājums.
NAPs ir pilns ar skaitļiem, kas skaidri sagrauj tik rūpīgi veidoto mītu par Latvijas veiksmīgo krīzes pārvarēšanu. NAPs dod skarbo diagnozi:
(1) Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni;
(2) ir pieaudzis bezdarbs (lai gan samazinājies no absolūtā maksimālā līmeņa 20,7% apmērā);
(3) nabadzības līmenis ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā;
(4) ienākuma līmeņa ziņā Latvija ir visnevienlīdzīgākā valsts ES;
(5) ekonomikas glābšanas programmas rezultātā ir būtiski pieaudzis vispārējās valdības parāds;
(6) krīzes sekas ir palielinājušas sociālo plaisu;
(7) pieaugusi ēnu ekonomika;
(8) samazinājusies inovāciju attīstība - un uzskaitījumu var turpināt ilgi.
Svarīgi, ka NAPā nejūt oficiālās propagandas meldiņu "Mīļā, jaukā marķīze, viss ir ļoti, ļoti labi". Pat NAPa vadmotīvs ir "EKONOMISKS IZRĀVIENS". Tas nozīmē, ka mums ir jāizraujas ārā no bedres. Un tas ir pareizi. Vadmotīvs nav rakstīts "tā tikai turiet pareizo kursu, biedri" stilā. Tas nav, teiksim, "Mūsu veiksmes stāsta attīstība" vai "Latvijas - ES ekonomikas izaugsmes flagmaņa pozīcijas nostiprināšana" vai "budžeta konsolidācijas politikas turpmākā attīstība", "iekšējās devalvācijas paātrinājums". "EKONOMISKS IZRĀVIENS" viennozīmīgi atgādina, ka no "veiksmes stāstiem" neizraujas. Arī par šo NAPotājus var uzslavēt.
Dravas karote 1: Plānu būtu jāpārstrādā un jāpārsauc par Nacionālo glābšanas plānu.
Bērnu un jauniešu skaits Latvijā ir samazinājies par 32%, tas ir gandrīz par trešo daļu, bet pensionāru skaits tajā pat laikā ir nedaudz pieaudzis. Tas nozīmē, ka Latvijā pakāpeniski samazināsies iedzīvotāji, darba rokas, biznesmeņi, nodokļu maksātāji, mātes un tēvi. Viņi nestrādās, neradīs vērtības, neradīs bērnus, neradīs uzņēmumus un darbavietas. Tas veido negatīvo ekonomikas spirāli, apburto loku, izmiršanu. Neko nedarot, ātri vien atnāks brīdis, kad pensijas - "tīri tehniski un objektīvi" - vairs izmaksāt nebūs iespējams. Darbaspēka un nodokļu maksātāju pakāpenisks samazinājums par vienu trešdaļu neizturēs nevienas, pat visbagātākās, valsts sociālais budžets. Tas ir valsts izdzīvošanas jautājums. Šajā jautājumu blokā ir nepieciešama nopietna stratēģija, kura, iespējams, pārdalīs naudu no pagātnes uzturēšanas uz nākotnes izdzīvošanas nodrošināšanu vai iepludinās darbaspēku no blakus valstīm. Un tas ir ne tikai smags lēmums, tas prasa visas tautas piedalīšanos un konsensu Latvijas valsts labā. Domāju, ka Eiropas savienības paplašināšana ir šāda līmeņa stratēģisks plāns. Jo vecā Eiropa burtiski ir noslaukusi gan cilvēkus no valstīm jaunpienācējām, gan citus resursus. Laiks veidot harmoniskas attiecības arī Eiropas iekšienē.
Darvas karote 2: Jau esam jaunās krīzes priekšvakarā
NAPā jābūt arī Latvijas eksporta un importa nesabalansētības problēmas atrisināšanai, jo arī bez tā valsts nevar izdzīvot. Jau četrus gadus atkārtoju vienu un to pašu: nevar valsts izdzīvot, ja par aizņemto naudu iepērk importa preci. Šāds modelis ir valsts pašnāvība. Latvija atkal ir pirmskrīzes situācijā, jo ik mēnesi negatīvā importa un eksporta bilance pārsniedz 160 miljonus latu. Tas ir ap diviem miljardiem gadā - vai visi valsts nodokļu pamatbudžeta gadā ieņēmumi. Milzīga nauda, kas plūst ārā no valsts, padara mūs un mūsu valsti nabadzīgāku. Tekošais konts ir negatīvs. Izdzīvojām, tieši tā kā pirms iepriekšējās krīzes, tikai pateicoties investīciju pozitīvai bilancei. Ja naudas ieplūšana apstāsies, kas ir visai reāls scenārijs, pateicoties ļoti nestabilai situācijai Eiropā, nauda tūlīt beigsies. Vēlreiz: Latvijas ekonomikas modelis, kas paredz par aizņemto naudu pirkt importa preci, nav dzīvotspējīgs. Tā ir neizbēgamā noslīkšana parādos. Gribu jums atgādināt, ka nesen jau bija viens liels un nopietns plāns, kas paredzēja šo situāciju labot: SVF palīdzības programma paredzēja sasniegt pozitīvo importa un eksporta bilanci vēl 2010. gadā, turklāt pat plus 5% apmērā no IKP. Nesanāca. Mums jau ir mīnus 14% no IKP. Trīs reizes lielāks rādītājs un ar pretējo zīmi. Tas ir SVF palīdzības programmas krahs. Bez eksporta un importa problēmas risinājuma valstij nav nākotnes. Kāpēc tas nav NAPā?
Ja šos svarīgos faktorus, šīs divas "darvas karotes" sasummē, tad ir skaidrs, ka mēs neesam vieglā situācijā. Mums ir nepieciešams Nacionālais attīstības plāns vai Nacionālais glābšanas plāns, kas fokusē politiķu un visu cilvēku uzmanību uz svarīgāko. Tāpēc es nevaru pieņemt to, ka NAPā nav arī sadaļa par Latvijas neatkarības un valstiskuma nostiprināšanu. Tas vairs nav stratēģiski svarīgi mūsu valdībai? Vai mūsu ierēdņi jau gatavo mūs, lai svinīgi iestājamies Eiropas republiku un monarhiju federācijā?