Jūs dabūjāt, citi nedabūja, jums laikam ir kādas īpašas "attiecības" ar politiķiem. Veids, kādā nauda tiek piešķirta, grauj naudas izlietojuma reputāciju – bez pašu saņēmēju vainas.
Tomēr baidos, ka pazemotā stāvoklī ir krietni vairāk cilvēku šajā valstī, mani ieskaitot. Jo pazemojošs ir ķīlnieku stāvoklis, kādā mēs esam. No vienas puses, ir neapstrīdami, ka Krievija ir ieinteresēta Latvijas iekšpolitiskā destabilizācijā. Tai ir izdevīga sabiedrības šķelšanās, apātija, rūgtums. No otras puses, apziņa par šo interesi dzen mūs kā politiskus subjektus pašcenzūrā. Tiek apelēts pie mūsu vēlmes, lai Latvija nemaina ģeopolitisko orientāciju, nezaudē iegūtās un jau tik pierastās brīvības, pretī prasot nedumpošanos. "Jūs taču negribat, lai...". Protams, ka negribu. "Nešūpojiet laivu, tas nāk par labu tikai...". Jā, zinu. "Mēs neesam tādā situācijā kā, piemēram, Grieķija vai Spānija, viņi var atļauties asus sociālus protestus, mums ir pavisam cita situācija..." Jā, zinu. Un respektēju. Tomēr tas nemazina pazemojošo sajūtu, ka esi ķīlnieka lomā.
Līdz ar to, manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem tai sabiedrības daļai, kas nav kļuvusi pilnīgi apātiska, ir domāt par to, kā no šīs ķīlnieku situācijas izkļūt. Spekulēt ar manu, tavu, jūsu emocionālu pieķeršanos (iztiksim bez skaļiem vārdiem!) šai teritorijai nav godīgi. Nav godīgi prasīt, lai es izliekos neredzam vai pieņemu nesakritību starp svētku runu retoriku un reālo elites (ne tikai politiskās!) pašapmierinātību, jo, redz’, pretējā gadījumā... neatkārtošos. Man personīgi pat nav pretenziju pret kādu konkrētu partiju vai politiķi, mani vienkārši neapmierina ķīlnieka situācija.
Man arī nav ierosinājumu par protesta formām. Arodbiedrības ir sevi diskreditējušas, sasaistoties ar konkrētām partijām. Baznīcai ir sava, specifiska dienas kārtība (tas nav pārmetums), un tā nevar kļūt par autoritāti – mobilizācijas centru politiskam protestam, kā tas noticis citās zemēs. Tēlaini izsakoties, logu dauzīšana galīgi nav risinājums. Risinājums nav arī demonstratīva muguras pagriešana, dažādu formu eskeipisms. T. s. protesta kustību mīnuss ir tas, ko Slavojs Žižeks ironiski sauc par "un kas notiek nākamajā dienā?". Jādomā. Tomēr ir vērts sākt kaut ar to, ka psiholoģiski atteikties no ķīlnieka lomas
Nebūt ķīlniekiem
Lasot ziņas par deputātu priekšlikumiem nākamā gada budžeta izdevumu daļā, iedomājos, vai droši vien labu gribošie parlamentārieši paši apzinās, cik pazemojošā situācijā viņi var nostādīt aplaimotos. Jo, manuprāt, ir pazemojoši, ja visnotaļ vērtīgu kultūras vai sociālo projektu iecerētājiem jārēķinās ar šķībiem skatieniem – ā, jūs to naudu dabūjāt pa "sētas durvīm".
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Redz,
Diemžēl