Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pabriks: Merkeles atvērto durvju politika sāk zaudēt savu atbalstu ES dalībvalstīs

Vācijas kancleres Angelas Merkeles piekoptā atvērto durvju politika sākusi zaudēt savu atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (Vienotība).

Runājot par Nīderlandes prezidentūru ES Padomē, politiķis norādīja, ka tās laikā norisināsies nozīmīgas sarunas par iespējamo kompromisu tā saucamajā Lielbritānijas referenduma jautājumā, aģentūru LETA informēja Pabrika birojā. "Ja mēs nespēsim vienoties un gaidāmā referenduma rezultāts būs negatīvs, tas nozīmētu ļoti lielu satricinājumu ES, kas nāktu par sliktu arī Latvijai," sprieda politiķis, piebilstot, ka Lielbritānija ir Latvijai draudzīga valsts vairākās jomās, tostarp ekonomikas.

Viņš arī norādīja, ka referendumam par ļaunu nāks arī migrācijas jautājums, kas izriet no ES un pasaules novēlotās drošības un ārpolitikas īstenošanas. "Merkeles atvērto durvju politikai ir arvien mazāk un mazāk atbalstītāju ES dalībvalstīs," viņš sacīja. Pabriks arī uzskata, ka tā vietā būtu nepieciešams uzlabot sadarbību starp ES dalībvalstīm.

Tāpat Pabriks pauda viedokli, ka migrācijas krīze nostādījusi ES sava veida krustcelēs. "Tā var palikt mazāk lemtspējīga, kā to vēlas kāds no lielajiem kaimiņiem, vai arī ES saņemas un atrodas politiskie līderi, kuri pieņem lēmumus par kopīgāku sadarbību," viņš sacīja.

"Jāatrod iespēja nostiprināt ES ārējās robežas, lai Šengenas zona varētu pastāvēt. Tāpat jāšķiro migranti uz robežām, kā arī visām ES dalībvalstīm jāveido integrācijas politika," viņš pauda.

Pabriks arī uzskata, ka Nīderlandes prezidentūras laikā nepieciešams būtiski uzlabot transatlantiskās saites. "Pašlaik šajā jautājumā ir novērojama buksēšana no kreisajiem spēkiem un labējiem populistiem, kuri saka, ka tirdzniecība ar Kanādu vai ASV nav nepieciešama," viņš sacīja.

"Bet mēs varam attīstīties, radīt jaunas darba vietas. Tirdzniecība ir viena no Latvijas dzīves līnijām, kā varam attīstīties. Neveidojot stingrākas saites, riskējam tikt vairāk izolēti - ekonomiski un politiski," pauda politiķis.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir jāsāk veidot aktīva politika, taču iepriekšējās valdības nav bijušas aktīvas Eiropas politikas veidošanā. Kā uzskata politiķis, to nosakot intelektuālais briedums un valodu spējas, kā arī vēlme saprast - ne viss, kas svarīgs ir Latvijai, automātiski nozīmīgs ir arī visai ES.

Jau vēstīts, ka Nīderlandes prezidentūras prioritāšu pamatā ir trīs principi: savienība, kas pievēršas būtiskajam, savienība, kas vērsta uz izaugsmi un jaunām darbvietām, izmantojot inovāciju, un savienība, kas sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību.

Tāpat tā izvirzījusī mērķus migrācijas un starptautiskās drošības jomā, finanšu stabilitātei un eirozonas noturībai, inovāciju un nodarbinātības, kā arī tālredzīga klimata un enerģētikas politikas jomā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē