Pēc pāris dienām skolotāji redzēšot, ka viss ir labi

Šogad 1.septembrī ir daudz jaunumu, tāpēc to lielā mērā gaidu ar nepacietību. Ir bezgala daudz dažādu viedokļu, spekulāciju, viena otra pašvaldība biedē direktorus, skolotājus, kas nu būs. Tad, kad būs, visi redzēs, ka ir labi.Kā ir bijis citus gadus pirms 1.septembra, kad nebijāt ministrs?Man 1.septembris vienmēr kopš sešu gadu vecuma, kad sāku savas skolas gaitas, ir bijis jauna gada sākums.Būtiskāks atskaites punkts par Jauno gadu?Noteikti! Kas tad 1.janvārī mainās? Tikai gadskaitļa rakstība, nekas dzīvesveidā nemainās. 1.septembris vienmēr ir bijis daudz lielāka pārmaiņa.Vai jūtat, kāds noskaņojums šobrīd ir nozarē?Ļoti dažāds. Pedagogu algu reforma ir sākums būtībā plašākām reformām, tai skaitā skolu tīkla sakārtošanai, modernas skolas izveidei, mācību vides sakārtošanai. Valsts pārvalde ļoti ilgi uz to gāja, jo acīmredzot nebija gatava. Arī pašvaldības ļoti ilgi uz to ir gājušas - un joprojām ne visas ir gatavas. Tagad skolu vadībai būs ļoti saspringts darba cēliens līdz 5.septembrim, bet pēc tam visi skolotāji ieraudzīs reālo situāciju, kas viņus gaida, un es domāju, ka lielākā daļa būs iepriecināti.Skolotāji ļoti gaida oktobri, kad saņems pirmo algu. Jums ir pārliecība, ka tam nesekos sašutuma vilnis?Vismaz viena daļa mēģinās to politiski iniciēt. Ja skolotājam alga pieaug, piemēram, par 100 eiro, bet viņam pašvaldība vai kādas citas autoritātes saka, ka tu esi pelnījis daudz vairāk, viņš ļoti labprāt tam noticēs. Taču mēs neesam brīnumdari. Mēs varējām rīkoties tā resursa ietvaros, kas mums bija. Reformu pilnīgi pabeidzot, atalgojuma fondā būs nākuši klāt 56 miljoni eiro. Atceros, ka 2004.gadā es izmisīgi budžetā meklēju 4,8 miljonus eiro pedagogu algu paaugstināšanai. Tas bija desmit reižu mazāk nekā tagad. Tālākā skolu tīkla sakārtošana un finanšu plūsmas optimizēšana nodrošinās papildu naudu sistēmā un būs pamats atalgojuma celšanai, slodžu izlīdzināšanai un tiem jautājumiem, kurus līdz šim nav izdevies atrisināt.Ja oktobrī secināsim, ka kaut kas modelī nestrādā, uzreiz veiksiet uzlabojumus?Principā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību mums ir vienošanās, ka monitoringu veiksim gada garumā un tad uz nākamo mācību gadu pārskatīsim tās normas, kuras nestrādā tik labi, cik vajadzētu. Bet es gribu arī pašvaldības aicināt uz konstruktīvu rīcību. Tagad ir pārejas periods divu gadu garumā, un pašvaldības var pārdalīt finansējumu starp izglītības iestādēm. Ja summārā mērķdotācija skolotāju algām pieaug, piemēram, Rīgā par 2,8 miljoniem eiro, es lūgtu, lai skolotājam ar tādu pašu slodzi kā iepriekš mākslīgi netiktu samazināts atalgojums, kā Rīgas vadība ir publiski daudzkārt par to izteikusies. To es uzskatītu par sabotāžu.No skolotājiem izskan pārmetums, ka nav zināms, uz kādu ideālu tiecamies. Tā kā modelis tika gatavots, pielāgojot atvēlētajam finansējumam, nav skaidrs, kurp ejam. Jūs redzat to ideālu? Kāda varētu būt alga un pati sistēma pēc gadiem?Tas noteikti nav tikai algas jautājums. Ir ļoti daudz instrumentu virzībai uz šo ideālo skolu. Turklāt ideālā skola mūsu izpratnē šodien būs kaut kas viens, pēc pieciem gadiem tas jau būs kaut kas pilnīgi cits. Bet tā ir skola, kurā ir pieejams viss jaunais, modernais, progresīvais, kas mums izglītības sistēmā ir, kā arī atbilstošs skolēnu skaits, lai šīs investīcijas attaisnotos. Tur ir cienījams atalgojums pedagogam, lai nopelnītu algu virs vidējā valstī, un lielā mērā atalgojuma jautājumu šis modelis atrisinās. Protams, būs problēmas tajās skolās, kas ir ļoti maziņas.Visu interviju ar Kārli Šadurski lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1.septembra, numurā!