"Tāpēc ar katru partneri ir jāvirzās uz priekšu saskaņā ar viņu redzējumu," teicis Piebalgs, vienlaikus uzsverot, ka AP valstīm pašām ir jāstiprina demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara.
Savukārt Ungārijas parlamenta Ārpolitikas komisijas vadītājs Žolts Nēmets norādījis, ka mūsdienu Eiropas kaimiņu politika (EKP) ir pilnībā mainījusies, ņemot vērā notiekošo Eiropas austrumos un dienvidos. Tas rada jaunu kaimiņu politikas vidi, kurā dominē drošības dimensija.
Ir laiks atgriezties pie oriģinālās EKP idejas, kur galvenais uzsvars ir uz drošību, stabilitāti, cilvēktiesībām, demokrātiju un likuma varu, akcentējis Nēmets. Tehniskā pieeja AP valstīm nebija veiksmīga, atslēgas vārds attiecībā uz AP valstīm ir diferenciācija. Rīgas samita prioritātei ir jābūt solidaritātes demonstrēšanai attiecībā uz Ukrainu, viņš paudis.
Konference notika trīs paneļos, kuros diskutēja par to, kā AP politiku var reformēt un attīstīt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pirmajā panelī eksperti mēģināja identificēt galvenos izaicinājumus tajās AP valstīs, kas jau ir parakstījušas Asociācijas līgumus, kā arī šo valstu cerības attiecībā uz ES.
Otrajā panelī tika diskutēts, vai un kādā mērā Eirāzijas Savienība ir konkurents AP un saistībā ar kādiem nosacījumiem varētu tikt apsvērta sadarbība starp ES un Eirāzijas Savienību. Savukārt trešajā panelī tika diskutēts, vai un kādā veidā ir nepieciešams reformēt ES pieeju Eiropas kaimiņiem.
Latviju konferencē pārstāvēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība), kas, uzstājoties panelī Eirāzijas Savienība - konkurents?, norādījusi, ka Eirāzijas Savienība ir nedzīvs projekts jau kopš paša sākuma.
"Tomēr ES būtu jābūt piesardzīgai, priecājoties par šo neveiksmi, jo tā var radīt vēl lielāku Krievijas agresiju. Ja Eirāzijas Savienība būtu veiksmīgs projekts, no tā iegūtu visa pasaule. Diemžēl tas nav veiksmīgs, jo tajā dominē viena valsts, kas izmanto manipulācijas instrumentus, lai pakļautu citas valstis," norādījusi Čigāne.
Diskusijās piedalījās arī dažādu iestāžu un institūciju pārstāvji no Centrāleiropas universitātes ES paplašināšanās studiju centra, Kišiņevas Ārpolitikas asociācijas, Kijevas Starptautiskās renesanses fonda, Gruzijas Atvērtās sabiedrības fonda ES Integrācijas programmas, Londonas Chatham House Krievijas un Eirāzijas programmas, Erevānas Reģionālo studiju centra, Baltkrievijas Stratēģisko studiju institūta, "Eiropa Analytica", Eiropas politikas centra un Varšavas Stefana Batorija fonda.
Pasākumu rīkoja Latvijas vēstniecība Ungārijā sadarbībā ar Centrāleiropas universitātes ES paplašināšanās studiju centru un Frīdriha Eberta fondu.