Savā uzrunā Vējonis atskatījās uz paveikto gada laikā, kā arī ieskicēja būtiskākos nākotnes darbus. Viņš uzsvēra Saeimas pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas iezīmē gāzes tirgus atvēršanu Latvijā. Tāpat Saeima ir pieņēmusi vajadzīgus lēmumus kredītiestāžu sektora uzraudzības stiprināšanai, kas sekmē banku un tautsaimniecības drošību kopumā, uzsvēra Vējonis.
"Saeimas atbalstu ir guvuši arī manis rosinātie grozījumi nacionālās drošības likumos. Turpmāk Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem negaidīta militārā iebrukumā gadījumā būs ļauts izpildīt savu pienākumu - aizsargāt Latvijas valsti, tās teritoriālo vienotību un iedzīvotājus no agresijas, negaidot atsevišķu pavēli. Briesmu brīdī nebūs iespējama nedz politiska pakļaušanās citas valsts ultimātiem, nedz aicinājums palikt savās vietās un nepretoties agresijai," sacīja valsts pirmā persona.
Prezidents Saeimas deputātiem arī atgādināja, ka Eiropā joprojām pastāv nopietni ģeopolitiskie izaicinājumi - turpinās Krimas nelikumīgā okupācija un aneksija. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) turpina meklēt efektīvus risinājumus bēgļu straumēm, kuras rada ieilgušais Sīrijas konflikts, kā arī ekonomiskā un politiskā nestabilitāte vairākās Āfrikas valstīs.
"Šajos apstākļos mūsu drošībai būtiska ir kopīga solidāra rīcība ar citām ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstīm. Jau jūlijā Varšavas samitā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstis lems par ilgtermiņa klātbūtni mūsu reģionā. Mums ir uzticami sabiedrotie," norādīja prezidents.
"Šodien mēs varam būt gandarīti, tomēr nedrīkstam kavēties pie paveiktā. Jāstrādā, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs izjustu labklājības pieaugumu un justos droši par sevi un savu ģimeni, par mūsu valsti un zemi," akcentēja Vējonis.
Vienlaikus viņš piebilda, ka aizvien vēl ir pietiekami augsta neticība valsts varai. "Ir pietiekami daudz jomu, kur vairojusies atsevišķu cilvēku labklājība, ne kopējais labums. Sociālā nevienlīdzība un neticība valsts varai ir tās plaisas, kas apdraud mūsu valsts drošību un nākotni. Šīs plaisas var pielīdzināt tikai ar darbiem," sacīja prezidents.
Prezidents atgādināja, ka gandrīz pirms gada, uzrunājot Saeimu pirmo reizi, minēja, ka galvenais uzdevums būs drošības stiprināšana. Šā gada laikā kopīgi izdevies sekmēt Latvijas drošību, uzskata prezidents.
Vējonis aicināja parlamentu uzlabot likumdošanas darba kvalitāti, akcentējot, ka sabiedrība no Saeimas sagaida pārdomātus likumus.
"Vairākas reizes jau esmu norādījis, ka man nav pieņemama Saeimas prakse trešajā lasījumā izskatīt un atbalstīt konceptuālus priekšlikumus, kas nav saistīti ar iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķi un tvērumu. Šādi priekšlikumi bieži vien nav līdz galam izstrādāti un apspriesti," klāstīja Vējonis.
Viņš atgādināja, ka šajā gadā trīs reizes lūdzis likuma otrreizēju caurlūkošanu un visos trijos gadījumos iebildumus izpelnījās tieši trešajā lasījumā iekļautie priekšlikumi. Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka nepieciešams stiprināt Saeimas analītisko kapacitāti.
Vējonis pauda, ka turpmākajos mēnešos Saeimai būs jāpieņem daudz svarīgu lēmumu, piemēram, par reformām izglītības jomā, veselības aprūpes pieejamību, nākamā gada valsts budžetu, pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā un citiem.
"Saeimai būs jāizšķiras, vai ratificēt Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ko vairāk pazīstam kā Stambulas konvenciju. Ratifikācijas procesā aicinu Saeimu veikt neitrālu juridisko analīzi par konvencijas atbilstību mūsu Satversmei, kā arī nodrošināt vispusīgu un kvalitatīvu diskusiju par konvenciju," pauda prezidents, kurš arī atgādināja, ka Saeimas dienas kārtībā nonāks arī Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņu ierobežošanu.
"Tuvojoties mūsu valsts simtgadei, mums joprojām ir daudz darāmā. Mēs aizvien esam ceļā uz mūsu ideālo Latviju," sacīja valsts galva.
Pēc uzrunas Saeima ar aplausiem sveica Vējoni vakardienas dzimšanas dienā un parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) pasniedza viņam baltas rozes.