"Tā vietā gribam izveidot mehānismu, ka uzņēmumam būs jāpārliecina komerciāls partneris, piemēram, komercbanka, riska kapitāla fonds, ieguldījuma fonds vai cits finansētājs, lai tas noticētu uzņēmuma biznesa plānam. Tādā veidā uzņēmums nekļūst atkarīgs no valsts līdzdalības, bet projekta ekonomisko pamatotību novērtēs komerciāls finanšu partneris," sacīja J.Pūce.
Jautāts, vai viņš redz atdevi no reemigrācijas plāna, kura gatavošanā aktīvi darbojās Ekonomikas ministrija, J.Pūce sacīja, ka lielākā daļa plāna pasākumu sāksies nākamgad, bet "pats plāna pastāvēšanas fakts jau ir zīme no valsts valdības Latvijas pilsoņiem ārvalstīs, ka viņi Latvijā ir gaidīti un tiek domāts, kā viņu atgriešanos neapgrūtināt ar administratīvām, birokrātiskām barjerām".
"Gribu uzsvērt - plāns nav orientēts uz to, ka tagad pārpirksim uz ārzemēm izbraukušos latviešus, lai viņi atgrieztos Latvijā. Mēs uz ārzemēm izbraukušajiem cilvēkiem nepiedāvāsim īpašu pieejamību tiem pakalpojumiem, kas ir svarīgi visiem cilvēkiem. Nebūs viņiem ātrākas bērnudārzu rindas vai kaut kas tamlīdzīgs. Tomēr skaidrs, ka var tikt piedāvāta papildu apmācība bērniem, kuriem no ārvalstu skolas jāpāriet uz Latvijas skolu, jo ir tikai dabiski, ka mēs rūpējamies par saviem nākamajiem pilsoņiem, par viņu izglītību. Tas nav nekāds īpašs serviss, tās ir adekvātas valsts rūpes par tās pilsoni," skaidroja J.Pūce.
Uz jautājumu, vai plāns varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri pieņēmuši lēmumu atgriezties Latvijā, nevis mudināt atgriezties, J.Pūce atzina - "lēmums pa pārcelšanos ir ļoti individuāls, bet skaidrs, ka faktors, kas ietekmēs reemigrāciju, būs labi atalgotu darbvietu pieejamība Latvijā".
Interviju ar J.Pūci lasiet ceturtdienas Dienā!