"Vakar praktiski visi kolēģi bija vienisprātis, ka, respektējot vēlēšanu rezultātus un arī jaunās administrācijas pasludinātās prioritātes, nepieciešams pēc iespējas ātrāk - varbūt vēl līdz jaunās administrācijas stāšanās amatā brīdim un prezidenta inaugurācijai - veidot kontaktus ar cilvēkiem Valsts departamentā un Nacionālajā drošības padomē, kad konkrētas nominācijas būs zināmas," skaidroja ministrs.
Rinkēvičs uzskaitīja vairākus pašreizējos problēmjautājumus, kā pirmo minot attiecības ar Krieviju un noregulējumu Ukrainā. "Es tomēr jutu lielu vienprātību kolēģu vidū - ES ir jāturpina tā politika, kāda bijusi līdz šim, proti, Minskas vienošanās izpilde, sadarbība ar ASV," teica ministrs.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka tika apspriesta situācija Sīrijā, norādot, ka šeit pēc iespējas ātrāk būs nepieciešams dialogs ar jauno administrāciju ASV, lai saprastu, kādu tā redz situācijas risinājumu.
"Kolēģiem bija arī ļoti daudz jautājumu par to, kā attīstīsies sadarbība ar ASV attiecībā uz Parīzes klimata vienošanās izpildi, un arī jautājumi par brīvo tirdzniecības līgumu ar ASV. Lai arī zināms, ka vēlēšanu kampaņas laikā par brīvās tirdzniecības līgumiem skepse pastāvēja abiem kandidātiem, jautājums patlaban ir par to, kāda būs turpmākā gaita - vai sarunas tiek turpinātas vai iesaldētas," stāstīja ārlietu ministrs.
Kā pastāstīja Rinkēvičs, ārlietu ministri vakar runājuši arī par Irānas kodolprogrammas un vienošanās tālāko likteni.
Viņš uzsvēra, ka tā bija neformāla domu apmaiņa un nekādi lēmumi vakar netika pieņemti. Pozitīvi, ka pastāv gatavība veidot vienotu izpratni par jautājumiem, kas ir būtiski sadarbībā ar ASV, un iesaistīties plašā, konstruktīvā dialogā ar jauno administrāciju kā ES, norādīja ministrs.
"Tas nenozīmē, ka mēs - no Latvijas puses - neveidosim divpusējas attiecības. Tas, protams, notiks, arī attiecībā uz NATO, jo mums ir pietiekami daudz būtisku jautājumu. Neskatoties uz to, kas vakar bija izskanējis, mums valdīja konstruktīva gaisotne, vakar nebija drāmas," pauda ministrs.
Tāpat ministrs aicināja un klātesošie piekrita, ka jaunajam ASV valsts sekretāram pēc apstiprināšanas amatā tuvākajā laikā pēc jaunās administrācijas darba sākšanas būtu nepieciešams tikties ar visiem ES ārlietu ministriem.
Jautāts, vai uzmanība tika pievērsta arī jautājumiem par NATO, Rinkēvičs paskaidroja, ka Baltijas valstis un austrumu valstis, tostarp Latvija, pauda, ka ir būtiski stiprināt aizsardzības spējas un atvēlēt aizsardzībai nepieciešamo finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Izpratne par to, ka ASV loma Eiropā ir būtiska un nevēlamies tās samazināšanos, bija," teica Rinkēvičs.
LETA jau ziņoja, ka šodien, 14.novembrī, un 15.novembrī ārlietu ministrs piedalās ES Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Briselē.
Ārlietu padomes sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par Turciju, Austrumu partnerību, Dienvidu kaimiņiem, ES Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un Ieviešanas plānu drošībai un aizsardzībai.