"Akadēmiskie pētījumi liecina, ka vides reklāma ir ietekmīgāka par televīziju. No tāda viedokļa, tas mērķis netiek sasniegts, jo ietekme no vides reklāmas paliek. Vācijas zinātnieku pētījumos secināts, ka vides reklāma vairāk iespiežas atmiņā. Savukārt, vēlētāju mazākumam, kas paši interesējas par politiku (aptuveni 10-25 procenti vēlētāju), - viņiem ne silts, ne auksts par šiem ierobežojumiem, jo viņi informāciju ievāc plašāk", uzskata O.Skudra.
Viņš portālam Diena.lv sacīja: "Jautājums, ko viņi piedāvās vietā? Tiek solīts, ka būs diskusijas un tamlīdzīgi pasākumi. Bet tad gribas teikt, ka spriežot pēc tā, kā tās diskusijas pirms vēlēšanām pie mums notiek, efekts drīzāk būs negatīvs, jo cilvēkiem radīsies iespaids, ka politiķi ir nekompetenti, nespēj pamatot, argumentēt un izskaidrot, kāpēc viņu politika būs rezultatīva. Ieguvēji būs tie līderi, kas jau tāpat ir ieguvēji – Valda Dombrovska, Vairas Vīķes-Freibergas, Ingunas Sudrabas tipa politiķi. Pārējie cietīs un iespaids būs drīzāk negatīvs. Iespējams, daļu vēlētāju tas vispār atturēs no dalības vēlēšanās."
Tā vietā, lai 30 dienas pirms vēlēšanām aizliegtu politiskās reklāmas televīzijā, O.Skudra piedāvā noteikt reklāmai apjoma ierobežojumus un noteikt pāris klusuma dienas pirms pašām vēlēšanām. Viņš arī uzsvēra, ka politiskajām diskusijām televīzijā būtu jāierāda lielāka nozīme, bet ar nosacījumu, ka tās vada cilvēki, kas patiešām spētu tās kvalitatīvi novadīt, nediskreditējot visu pasākumu.
Kā ziņots, Saeima 29.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas, apvienojot līdz šim vairākos atsevišķos likumos noteikto kārtību, noteiks aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Likums paredz, ka televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām būs aizliegtas politiskās reklāmas.