Mums ir jāpiesaista iespējami lielāks viesu, studentu, investoru un tūristu skaits no visas pasaules. Latvijai ir potenciāls piesaistīt gan šos cilvēkus, gan viņu naudu. Mūsu uzdevums ir šo potenciālu realizēt, tūristu un investoru pieplūduma rezultātā nodrošinot ar labu darbu un iztiku ne vien viesnīcniekus un mazo restorānu īpašniekus, bet arī pavārus, viesmīļus, pārtikas ražotājus u. c.
Protams, Latvija populisma vārdā varētu aizliegt mūzikas festivālus, pārtraukt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, būt pašā ideoloģiskā karagājiena galvgalī. Tikai pirms kaut kā aizliegšanas valdībai vajadzētu saskaņot savu rīcību ar Eiropu un saņemt garantijas zaudējumu segšanai saistībā ar populistisku sankciju noteikšanu.
Bet jautājums - kas nāks vietā? Pirmkārt, vai franči pirks mūsu šprotes? Otrkārt, vai Latvijā pietiek naudas sociālajām, militārajām, infrastruktūras un citām vajadzībām un vai cilvēkiem ir pietiekami daudz iespēju nopelnīt savai ģimenei iztiku? Treškārt, vai gudrāk nav paņemt to naudu, kuru iespējams iegūt no pasaules uzņēmējiem, arī Krievijā dzīvojošajiem, un ar šo naudu stiprināt brīvību, drošību un neatkarību?
Man ir atbildes uz šiem jautājumiem, ir rīcības plāns, bet man nav sajūtas, ka kāds vadošās elites pārstāvis Latvijā spētu domāt kaut vienu gājienu uz priekšu. Neņemsim, aizliegsim, apturēsim, atteiksimies, demonstrēsim vienas dienas spītību un turpināsim būt nabadzīgi, apsmieti un viegli ietekmējami gan no Austrumiem, gan Rietumiem. Demonstrēsim mūsu valsts nelokāmo nostāju nevis nostājoties pret mūsu ES draugu rīcību, bruņojot Krieviju, bet aizliegsim popmūzikas dziedātājiem iebraukt Latvijā.
Eiropas Savienības flagmanis Francija ar mierīgu seju būvē un pārdod Krievijai trīs vismodernākos helikopteru bāzeskuģus Mistral. Par summu, kas samērojama ar Latvijas gada budžetu. Pietiekami ekipētus, lai noslaucītu Baltiju no zemes virsas. Un Poliju - saldajam ēdienam. Tieši šobrīd ap 1000 Krievijas jūrnieku iziet apmācības kursus ar franču smalkmaizītēm un franču austerēm, apgūstot, kā pareizi palaist torpēdas, kā šaut raķetes, kā pieņemt, apkalpot un uzlādēt ar bumbām kaujas tehniku uz šo kreiseru klāja. Ko Latvija? Latvija neielaiž savā teritorijā trīs Krievijas dziedātājus.
Vācija. Vēsturiski visniknākais Krievijas ienaidnieks. Vienlaikus - visapjomīgākais šo valstu kopīgais gāzes vada projekts pasaules vēsturē. Kurš to vada? To vada Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders. Sapulces notiek Pēterburgā un Maskavā. Tikmēr Latvija neielaiž savā teritorijā trīs Krievijas dziedātājus.
Londona. Krievijas oligarhu citadele. Miljardu un vēlreiz miljardu aktīvi, futbola komandas, bankas, veseli kvartāli visdārgāko īpašumu pasaulē. Sankcijas pret Krieviju? Nekādu sankciju. Nav arestētu kontu. Nav arī izraidīto. Jo galu galā no šīs naudas barojas Anglijas ekonomika. No šīs naudas tiek maksāti sociālie pabalsti, būvētas skolas un slimnīcas. No šīs naudas Anglija finansē savu aizsardzības budžetu un kopumā kļūst stiprāka. Tas nozīmē - vairāk pretoties spējīga, neatkarīgāka. Tas nekas, ka par Krievijas naudu. Toties drošāka un suverēnāka. Tikmēr Latvija neielaiž teritorijā trīs popmūziķus.
Drošības pamatā tātad ir nauda. Vislabāk loterijā vinnēta, bet bieži vien tā ir politisko oponentu nauda. Gudras valstis to pieņem, jo iegulda šo naudu savās stratēģiskajās jomās. Jo vairāk līdzekļu Latvijā ieguldīs NVS, Ukrainas, Baltkrievijas un citu valstu pilsoņi, jo drošāka miera osta būs Latvija. Nenoliedzami ASV atbalsts Latvijai un dalība NATO ir drošības garants, tomēr tas nedod būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un tās iedzīvotāju labturībai. Pēdējo 20 gadu laikā ASV investīcijas Latvijā ir niecīgas. Tas ir tikai loģiski, jo reģionu principam ir izšķirīga nozīme investīciju apritē visā pasaulē un mēs no ASV esam pārāk tālu.
Sliktākais, ka par mums smejas ne tikai krievi. Par mums smejas arī mūsu sabiedrotie ES un NATO. Tikt pielīdzinātam klēpja sunītim, kas pirmais rej, bet neko neietekmē, ir traģiskākais, kas ar nelielu robežvalsti var notikt. Tā ir pašcieņas un reputācijas izniekošana. Paštaisns provinciālisms. Mēs savā domāšanā un rīcībā nedrīkstam palikt par sīku instrumentu lielo politikas spēlētāju rokās.
Aicinu valdību un ārlietu ministru pirmsvēlēšanu populismu, atstājot aiz valsts robežām dažus dziedātājus, aizstāt ar reāliem darbiem un izsaukt pie sevis Francijas vēstnieku, lai iesniegtu Francijai notu saistībā ar Mistral karakuģu darījumu.
Viedokli apkopoja Romāns Meļņiks