Mēs lepojamies, ka mums ir pašiem savs pasaules slavens vijolnieks Gidons Krēmers, starptautiski atzītais diriģents Maris Jansons, spilgti Operas solisti Elīna Garanča, Kristīne Opolais, jaunais un ļoti talantīgais pianists Vestards Šimkus. Mums ir daudz talantīgu mākslinieku, kuri pulcē jauno paaudzi laikmetīgās mākslas industrijas kvartālos – Andrejsalā, Spīķeros, Kalnciema ielā. Varam pamatoti lepoties ar pasaules atzinību guvušajām latviešu mākslinieku animācijas filmām, tas pats sakāms par dokumentālo kino. Latvija savos atjaunotās neatkarības gados ir apliecinājusi sevi kā izcilu kultūras cilvēku kalvi pasaules globalizācijas un mietpilsonisma pārņemtajā vidē, un, par spīti visam, mēs esam spējuši izcelties gan ar savu tradicionālo kultūru, koriem, deju kolektīviem, klasiskās mūzikas profesionāliem izpildītājiem, gan ar spilgtiem mūsdienu modernās mākslas paraugiem. Tā kā šie virzieni un jomas izpelnās atzinību, ir tikai likumsakarīgi, ka to attīstība ir jāveicina. Bez daudzšķautņainas un brīvi elpojošas mākslas un kultūras telpas mūsu iedzīvotāji ne tikai nejutīs vajadzību pēc patriotiskām sajūtām, bet sāks zaudēt vēlmi pēc domāšanas. Svarīgākais ir apzināties, ka brīva un radoša telpa mākslinieka izpausmēm veicina arī kvalitātes augšanu, un tās esamība nepieciešama sabiedrības domas diapazona paplašināšanai. Mans skatījums - jo plašāk tveram lauku sev apkārt, jo kvalitatīvāks un izkoptāks ir mūsu viedoklis jebkurā jomā, tai skaitā arī nacionālismā.Diskusija, kas masu medijos norit nu jau vairāk kā nedēļu un kurā manāma nedaudz mākslīgi inspirēta viedokļu sadursme starp kino intelektuāļiem un Nacionālās apvienības līderi, sākusies nepareizā un pārprastā tonī. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisija priekšsēdētājam Raivim Dzintaram valstiskā pasūtījuma jautājuma aktualizēšanas kontekstā, pieminot jauno latviešu režisora Jura Poškus spēlfilmu Kolka Cool, nevajadzīgi saasinājušās attiecības starp kino profesionāļiem un nacionāli domājošiem politiķiem. Visa pamatā ir neveiksmīga un simptomātiska Raivja Dzintara viedokļa interpretācija, kas raisījusi pārmērīgi asu nozares speciālistu pretreakciju, piemēram, no Māras Ķimeles puses. Turpretī pašas filmas _Kolka Cool _veidotāji savā viedoklī, atbildot uz Raivja Dzintara pārdomām par valstisko pasūtījumu un tā stingrākas izvērtēšanas nepieciešamību, pauž domu, ka atbalsta virzību uz Nacionālā pasūtījuma veidošanu, kurā varētu nostiprināties ideoloģiskā žanra esamība.Ir patiesi jāpriecājas, ka Latvijas kino industrijas (patiesību sakot, neatkarīgajā Latvijā par tādas industrijas esamību globālā kontekstā ir salīdzinoši grūti runāt) attīstības jautājums ir sakustējies. Beidzot ir atradies kāds politiskais spēks, kas ir uzsācis dialogu, nebaidoties no sabiedrības vērtējuma par atsevišķā politiķu intelektuālajām un spriestspējām. Nacionālā Kino centra dokumentālo filmu ekspertes Ievas Pitrukas atklātajā vēstulē tiek konkretizēti iespējamie darāmie darbi, kuriem varu tikai pievienoties. Tie ir:1. Izveidot Latvijas kino nozares nacionālā pasūtījuma fondu, kurš konkursa kārtībā atbalstītu gan Latvijas vēsturei, kultūrai, izglītībai, zinātnei, politikai, dabai un šodienas sabiedriskajām norisēm veltītas filmas, gan arī šo filmu izplatīšanas iespēju visā Latvijā;
2. Sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju risināt jautājumu par Latvijas kinofilmu regulāru iekļaušanu mācību satura apgūšanā.
Pie pirmā priekšlikuma gribētu piezīmēt vēl ļoti svarīgus papildus ierosinājumus par šī fonda iekļaušanu to organizāciju sarakstā, kurām būtu atļauts ziedot valsts uzņēmumiem. Tā, piemēram, Latvijas Valsts meži vai Latvenergo noteiktu daļu ikgadējo ienākumu varētu ziedot šādam fondam. Otru, visai nozīmīgu daļu šī fonda līdzekļu varētu sastādīt privātie ziedojumi no Latvijā reģistrētu juridisku peronu un/vai fizisku personu puses. Būtu jārod iespēja piesaistīt ES un Eiropas valstu speciālu programmu finanses, kas atvēlētas nacionālo kino industriju attīstībai. Visbeidzot, jāpiesaista valsts un galvaspilsētas Rīgas mērķdotācijas, kas rūpētos arī par fonda administrēšanu.
Klāt pievienoju vēl dažus priekšlikumus, kurus, manuprāt, būtu jārealizē kopīgā paketē ar kino nozares nacionālā pasūtījuma izveidi.
3. Ar normatīvo aktu palīdzību noteikt Latvijas kinoteātros obligāto minimumu, kurā jādemonstrē Latvijā vai ar Latvijas līdzdalību veidotu kino.
Šis priekšlikums pamata radies no praksē novērotā, kad latviešu filmas bieži vien sastopas ar noraidošu attieksmi no amerikāņu vai poļu īpašniekiem piederošajiem multipleksiem, kur praktiski izrādīt un reklamēt latviešu filmas vienā līmenī ar šo uzņēmumu Holivudas pamatprogrammu nav iespējams.
Salīdzināšanai - tādas kvotas ir, piemēram, Francijā, kur nacionālās kultūras aizsardzības nolūkā likumdošana limitē, cik amerikāņu filmas drīkst izrādīt un arī nosaka, ka 40% kinoteātros izrādāmo filmu jābūt Eiropas izcelsmes darbiem. Ekonomisko pamatojumu franči rod argumentācijā par amerikāņu filmu milzīgajiem budžetiem, tos salīdzinot ar pieticīgo Eiropas kino finansējumu. Francijā valsts atbalstītu kino attiecina pie nacionālās kultūras izņēmumiem, kas tādejādi novieto to ārpus starptautiskiem tirdzniecības līgumiem. Francijā šādu kvotu sistēmu atbalsta lielākā daļa industrijas profesionāļu. Līdzīga sistēma ir novērojama daudzās pasaules valstīs.
4. Jāveido atsevišķas valsts nacionālās loterijas, kā, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Portugālē, Spānijā, Īrijā un citur, kurās iegūtie līdzekļi tiek novirzīti tieši kultūrai, tai skaitā kino nozarei.
5. Kā jebkurā šaurā, specifiskā nozarē arī Latvijas kino pasaulē to pārstāvji viens otru labi pazīst, tāpēc būtu apsverams šāda nacionālā pasūtījuma fonda nolikumā paredzēt plašu pieaicināto ekspertu padomi, kas vērtētu iesniegto filmu projektu atbilstību nacionālā pasūtījuma būtībai un pamatnostādnēm. Šis būtu ļoti svarīgs aspekts, lai maksimāli samazinātu blatu sistēmas ieviešanos šāda fonda darbībā.
Nobeigumā tikai aicinu pēc iespējas plašāk izteikties visus, kuriem šī tēma ir svarīga, un iesniegt Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijai savus priekšlikumus, lai kopīgi attīstītu Latvijas kino vidi, bez kuras nav iedomājama sabiedrības valstiska audzināšana un nācijas pašlepnuma un domas spēka vairošana.
Dāvis Stalts, Nacionālā apvienība, 11.Saeimas deputāts