Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Straujuma: Briselē veikalā es neredzu tādus kūpinājumus kā Latvijā

Viņai nav šaubu par ekonomikas ministra morālo atbildību Zolitūdes traģēdijas lietā. Viņa ir konservatīva un uzskata, ka laulība var būt tikai starp vīrieti un sievieti. Viņa ir daudz tiešāka nekā iepriekšējais premjers. Viņa ir pirmā sieviete premjera amatā Latvijas vēsturē. Laimdota Straujuma intervijā Sandrim Točam.  

Jūsu darba pirmajās dienās izcēlās skandāls, par kuru jums varētu uzdot jautājumu kā bijušajai zemkopības ministrei. Pazīstamais Latvijas uzņēmums Rubeņi paziņoja, ka nevarēs turpināt darbu pēc 1. septembra tāpēc, ka nebūs spējīgs izpildīt spēkā stājušos ES benzpirēna normu.

Šī regula vai direktīva tika pieņemta 2011. gada augustā, pirms vispār es kļuvu ministre. Un es atceros, tajā laikā bija diskusijas par šprotēm. Tajā laikā ne mūsu pārtikas federācija, ne gaļas ražotāji neko neiebilda. Bija diskusija par šprotēm, un Zemkopības ministrija panāca, ka šprotēm, šim mūsu tradicionālajam Latvijas produktam, šīs normas ir adekvātas. Tātad šī norma tika pieņemta 2011. gadā, nosakot, ka tā stājas spēkā 2014. gada septembrī. Tagad, kad tas laiks ir pienācis, uzņēmēji ir sākuši domāt. Zemkopības ministrija ir lūgusi uzņēmējus izvērtēt, vai viņi var izpildīt šīs normas. Un, ja nevar, tad zemkopības ministram acīmredzot ir jāiet lūgt kāds pagarinājums vai kā citādi jāmēģina meklēt risinājumu.

Tātad atļauja gaļu kūpināt ar malku var tikt pagarināta, tomēr beigās tikt aizliegta?

Eiropa uzskata, ka zināmā mērā kūpinājumi nav veselīgi. Bet Latvijā tā ir tradīcija. Mēs gadsimtiem esam tos ēduši. Ja paskatās Eiropas Savienībā, es Briselē veikalā neredzu tādus kūpinājumus kā Latvijā. Tādu vienkārši nav.

Tātad jūs kā premjere arī aizstāvēsiet tādu pozīciju, ka šie kūpinājumi Latvijai ir vajadzīgi?

Tomēr ir jāskatās, cik lielas drīkst būt benzpirēna un citu kaitīgo vielu normas. Iespējams, mūsu kūpinājumi var arī pielāgoties šīm normām. Mēs tomēr nevaram pārtraukt ražot mūsu tradicionālos produktus, pie kuriem mēs esam pieraduši. Tomēr ir jāseko līdzi veselības jautājumam.

Valdības deklarācijā ir runāts arī par Zolitūdes traģēdiju. To izmeklē izmeklētāji, bet ko tieši valdība var darīt Zolitūdes lietas izmeklēšanā?

Esmu jau runājusi arī ar Kozlovska kungu, ka viņš tomēr skatīsies līdzi, lai izmeklēšanas termiņi būtu reāli un netiktu vilkts garumā šis process. Tas ir viens, kur valdība var sekot līdzi. Otrs ir būvniecības process. Tur acīmredzot ir bijušas problēmas - būvniecības procesa regulējumos. Tieši jaunais likums, jaunie Ministru kabineta noteikumi. Mani biroja vadītājs informēja, ka šobrīd ir ļoti liela sabiedrības interese par tāda vai cita veida komisijas atjaunošanu, kurai sabiedrība varētu uzticēties. Mēs runāsim par šīs Zolitūdes komisijas atjaunošanu vai veidošanu, bet man gribas saprast, kāds būs tās mērķis un ko tā var praktiski izdarīt. Izveidot komisiju, un pēc tam gudrot, kas notiks un ko darīs, - tas nav vajadzīgs. Tad mēs atkal izveidosim un pēc tam varbūt likvidēsim. Bet sabiedrība grib šo komisiju, jo sabiedrība ir bažīga, ka tiesībsargājošās iestādes var novilcināt vai kā citādi ietekmēt izmeklēšanu. Ar to es nesaku, ka es neticu. Es ticu tiesībsargājošajām iestādēm, izmeklētājiem, bet sabiedrībai jāgūst pārliecība.

Kāpēc jūs iebildāt pret ekonomikas ministra Daniela Pavļuta darba turpināšanu savā valdībā?

Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu jau tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam - vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē. Šoreiz to uzņēmās valdības vadītājs. Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt. Bet es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām "zaļajām enerģijām" vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls.

Saka, jūs savukārt esat uzstājusi uz Andra Vilka palikšanu finanšu ministra amatā savā valdībā?

Jā. Es uzskatu, ka Vilka kungs ir labākais šajā amatā. Viņš saņēma balvu kā labākais Eiropas Savienības finanšu ministrs. Un tas būtu dīvaini nomainīt Vilka kungu savā amatā tad, kad ir ieviests eiro, tad, kad lielā krīze ir pārvarēta. Un pēc tam, kad visi darbi ir izdarīti, lūgt labāko Eiropas Savienības ministru atstāt posteni?! Tas man ir nesaprotami, un cilvēkiem tas būtu nesaprotami. Es ļoti cienu Vilka kungu.

Neviens neteica, kādus jums izvēlēties ministrus?

Protams, es pārrunāju šos jautājumus ar prezidenta kungu. Bet neviens neteica, ka tev jāņem šis vai tev jāņem cits. Mēs skaņojām ministrus ar politiskajām partijām. Aprunājās, kas man ir pieņemams, kas nav pieņemams. Protams, ja es būtu Laimdota Straujuma ar piecdesmit vienu balsi parlamentā…

Tad mums būtu valdība ar citiem ministriem?

Iespējams, kāds no ministriem būtu cits. Bet man nav piecdesmit vienas balss. Man ir koalīcija no četrām partijām, kuras balso, tāpēc kompromiss ir jāpanāk.

Pilnu interviju lasiet pirmdienas, 27.janvāra, laikraksta Diena 4.-5.lpp.! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē