Situācija, kurā ar vispārējo ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām ir nonākusi ES, nav apskaužama - joprojām nav panākta vienošanās par nākamās finanšu perspektīvas daudzgadu budžeta summu, kur nu vēl par niansēm. Taču tieši nianses Latvijas tautsaimniecībai ir vitāli svarīgas. Viens ir tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem, kas uz pārējo valstu fona ir pat ļoti bēdīgs. Otrs ir Kohēzijas aploksne, no kuras, ja piepildīsies Eiropas Komisijas līdz šim veiktie aprēķini un struktūrfondu saņemšanai tiks uzlikti griesti 2,5% apmērā no nacionālā IK, Latvija saņems par miljardu eiro mazāk nekā aktuālajā finanšu periodā.
Piesardzīgi tiek pieļauts, ka dramatiskās līnijas varētu tikt izpludinātas, visticamāk, ar īpašas pieejas meklēšanu tieši Baltijas valstīm. Un te var iestāties opozīcijas partiju atbildība. ZZS pārstāvji ir paziņojuši, ka atbalsts koalīcijai, atbalstot fiskālās disciplīnas līgumu pirmajā lasījumā, bijis tikai labas gribas žests, taču principā viņi var arī līguma ratifikāciju apturēt, ja ES valstis nedemonstrēs atbalstošu attieksmi tiešmaksājumu vai Kohēzijas aploksnes palielināšanai. Diemžēl ZZS ir piemirsusi, ka Latvija ir neliela konverģences reģiona valsts, nevis lielais neto maksātājs. Fiskālās disciplīnas līgumu eirozonā iedarbinās neatkarīgi no tā, vai Latvija to būs ratificējusi vai ne.
Var jau smīnēt, ka Latvija vienmēr ES saimē ir bijusi pārcentīgais teicamnieciņš, taču viens no argumentiem, ko Briselē izmanto mūsu valdības pārstāvji, eiroparlamentārieši un nevalstiskās organizācijas, ir - mēs esam pildījuši visus ES nosacījumus, demonstrējuši savu labo gribu, lai cik ļoti tā reizēm būtu situsi pa pašu kabatu. Un mēs esam gatavi turpināt iesākto, tostarp atbalstīt visus ES lēmumus un līgumus. ZZS izteiktā pozīcija ar to ir absolūtā pretrunā. Un fiskālās disciplīnas līguma neatbalstīšana var smagi iesist gan pa tiešmaksājumiem, gan struktūrfondiem - pa laukiem un reģioniem, kur visbiežāk sastopams tieši ZZS vēlētājs.