Uzņēmējs: TUA programma var ātrāk vietējiem padarīt pieejamus labas kvalitātes mājokļus

Taču, no otras puses, pirmreizējais tirgus (jaunie projekti) tur ir divreiz lielāks nekā Rīgā. Šī gada deviņos mēnešos Lietuvas galvaspilsētā mūsu uzņēmums ir pārdevis ap 1500 dzīvokļiem, kamēr Rīgā – vien 800 dzīvokļu, tostarp samērā ievērojamu daļu arī nerezidentiem. Pat projektā Jaunā Teika, kas pēc savas specifikas ir drīzāk vietējiem iedzīvotājiem domāti mājokļi, aptuveni 30% pirkumu veikuši ārvalstnieki. Ne visi to dara tieši uzturēšanās atļauju dēļ, bet aptuveni trešā daļa - gan. Tas, ko gribu pateikt, - ja uzturēšanās atļauju programma tiks slēgta vai būtiski ierobežota, tirgus nekavējoties kritīsies vismaz par šiem 30%, tas izraisīs lejupslīdi nekustamo īpašumu jomā un apturēs jaunu projektu attīstību uz vairākiem gadiem, jo patlaban pieejamie projekti var nodrošināt vietējo iedzīvotāju pieprasījumu vismaz 2-3 gadus tālā nākotnē. Cits jautājums ir vietējo iedzīvotāju pirktspēja, kas bez papildus ienākošajām investīcijām Latvijā nevar tik vienkārši pieaugt. Tai pašā laikā apgalvojumam, ka tieši uzturēšanās atļauju programmas dēļ augtu nekustamā īpašuma cenas kopumā un tādēļ tos it kā nevarētu atļauties iegādāties vietējie pircēji, absolūti nevaru piekrist. Uzturēšanās atļauju programma ir lielākoties orientēta uz luksusa apartamentu segmentu, un norises tajā neietekmē neekskluzīvo mājokļu cenas. Piemēram, jau minētajā projektā Jaunā Teika mēs cenas neesam cēluši vairāk nekā gadu, neskatoties uz to, ka darījumu skaits un interese šajā periodā ir pieaugusi. Iemesls ir vienkāršs - vietējie pircēji orientējas uz cenu par kvadrātmetru, bet nerezidentiem ir būtiska atrašanās vieta un potenciālā atdeve no īpašuma, ja tas tiek izīrēts. Savukārt, kas attiecas uz īri, es uzskatu, ka programmas saglabāšana tieši veicinās īres cenu pakāpenisku samazināšanos (vairāk īpašumu īres tirgū - konkurētspējīgāka cena), tādējādi dodot iespēju vietējiem iedzīvotājiem ātrāk tikt pie dzīvesvietas labas kvalitātes mājokļos. Vienkārši noliedzot iespēju nerezidentiem investēt Latvijā apmaiņā pret atļauju šeit uzturēties, nevienas Latvijas jaunās ģimenes ienākumi un iespējas tikt pie mājokļa nepieaugs, šādi apgalvojumi ir vienkārši absurdi. Visbeidzot, uzskatu, ka, ierobežojot programmu, Latvija zaudēs lielisku iespēju nostiprināt savas Baltijas reģiona centra pozīcijas. Lielākā daļa mūsu projektu mājokļu pircēju ir uzņēmēji, un īpašuma iegāde viņus piesaista Latvijai. Ir ļoti ticams, ka tādēļ viņi izmantos Latviju kā eksporta "vārtus" uz Rietumeiropu, jo, neskatoties uz dažādiem blakusfaktoriem, biznesa vide un pakalpojumu kvalitāte Latvijā ir ļoti laba. Mūsu atbildība ir prast šo piesaisti efektīvi izmantot.