Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Valsts kontrolieres amata kandidāte Krūmiņa: Jāattīsta lietderības revīzijas

Valsts kontroles padomes locekle, valsts kontrolieres amata kandidāte Elita Krūmiņa intervijā Sandrim Točam. 

Vai jūs esat gatava kļūt par publisku personu?

Ja es esmu piekritusi kandidēt uz valsts kontroliera amatu, tad, protams, esmu gatava kļūt par publisku personu.

Tomēr televīzijā tieši par šo iepriekš izteicāt šaubas.

Jā, protams, kā cilvēkam man bija šaubas par to. Jo līdz šim mana darba pieredze nebija tik publiska un bija saistīta ar konkrētu uzdevumu izpildi izpildinstitūcijas iekšienē. Tāpēc man bija ļoti nopietnas pārdomas par to, vai šī publicitāte ir tas, ko es esmu gatava darīt. Tomēr, ņemot vērā, ka esmu piekritusi to darīt, mana atbide ir «jā.»

Vai šaubāties, ka nespēsiet pietiekami skarbi izteikties publiski?

Tas nav saistīts ar to, ka es nespētu pietiekami skarbi izteikties. Jo man ir pilnīgi skaidrs, ka Valsts kontrole informē sabiedrību par visiem revīzijas konstatējumiem. Un to es noteikti darīšu. Manas šaubas bija personiski emocionālas. Es pēc savas dabas vairāk esmu introverts nekā ekstraverts cilvēks. Tā bija mana pamatšauba, pirms piekritu kandidēt. Ne jau par to, ko mani darba pienākumi liek darīt. Jo to es arī darīšu.

Kā jūs vērtējas Ingunas Sudrabas darbu?

Pietiek salīdzināt to situāciju, kāda institūcijā ir tagad, Ingunai Sudrabai beidzot savu darbību 2012. gadā, ar to situāciju, kāda Vasts kontrolē bija 2004. gadā. Es šeit varētu stāstīt gari un plaši. Bet ir izdarīts milzīgs darbs. Ir sakārtota institūcija. Tā ir institūcija, kurā darbojas kvalitātes vadības sistēma. Kurā katrs cilvēks zina, kādi ir viņa darba pienākumi, kā viņam jārīkojas konkrētās situācijās. Ir iekšēji auditi, notiek nepārtraukti revīzijas kontroles pasākumi. Būtisks moments. Kad mēs sākām, mēs bijām situācijā, kad mūs konsultēja, konkrēti tā bija Lielbritānijas valsts kontrole. Tagad mēs esam tie, kas sniedz savu palīdzību citu valstu augstāko revidējošo iestāžu atbalstam, konkrēti Gruzijai, Kirgizstānai, Kazahstānai.

Ir arī tāds viedoklis, ka Ingunas Sudrabas laikā valsts kontroliera darbs ir bijis pārāk politizēts.

Man ir grūti pateikt. Valsts kontrolierim sabiedrība ir jāinfomē par revīziju rezultātiem. Cik lielā mērā Valsts kontrole iejaucas politikā? Es teiktu, ka Valsts kontrole saskaras ar politiku tādā mērā, ka mēs pārbaudām finanšu līdzekļu izlietojumu. Savukārt finanšu līdzekļi ir politikas īstenošanas instruments. Mūsu iesaiste politikas jomā ir caur finanšu līdzekļu pārbaudīšanu. Bet politikas ir jāformulē nozaru ministriem un Ministru kabinetā. Tā ir viņu prerogatīva. Tas, ko pārbauda valsts kontrolieris - vai šīs politikas vispār ir izstrādātas, vai tās ir savstarpēji koordinētas un saskaņotas.

Ko jūs teiktu par uzskatu, ka «Valsts kontrole gan bargi runā, bet neko nevar panākt»?

Es tam nepiekristu. Šis slēdziens balstās uz tikai viena Valsts kontroles darba aspekta izcelšanu. Es saprotu, ka runa ir par to, cik cilvēku ir notiesāti vai kādā citādā veidā sodīti. Aizmirstot, ka ir vēl divi būtiskie mūsu darbības rezultātu vērtējumi. Tas ir ieviestie ieteikumi. Un tā ir preventīvā darbība. Domāju, ka Valsts kontrolei turpmāk vairāk vajadzētu informēt par to finanšu rezultātu, kas ir iegūts, sakārtojot normatīvo bāzi, iekasējot visus ieņēmumus, kas būtu jāiekasē. Ņemsim tikai vienu gadījumu, kas atspoguļo, kāds labums ir no Valsts kontroles sniegtā ieteikuma. Tas gan bija pāris gadu atpakaļ. Valsts institūcijas neveica vispār darbības, lai iekasētu no apdrošinātājiem tās izdevumu summas, kas bija izlietotas ceļu negadījumos cietušo personu veselības aprūpei, pensiju, pabalstu izmaksai. Valsts kontrolei veicot revīziju šajā jomā un sniedzot ieteikumus, šis process tika uzsākts. Un tas nesa miljoniem latu lielu ieguvumu Latvijas sabiedrībai. Protams, ja persona ir izdarījusi noziegumu, viņai par to ir jāsaņem sods. Tas, ka viena šī persona tiks sodīta, ir pareizi. Bet vēl lielāks ieguvums ir nodrošināt, lai institūcijas sakārtotu savu vidi un nepieļautu vairs, ka atsevišķām personām būtu iespējams veikt savas noziedzīgās vai kāda cita veida darbības.

Kā jūs vērtējat algu celšanu lielo valsts uzņēmumu vadībai?

Manā uztverē ir notikusi procesa nesaskaņotība. Atalgojuma jautājums ir jāskata loģiskā secībā. Pakārtojot atalgojuma jautājumu tiem rezultātiem, kas šīm kapitālsabiedrībām ir jāsasniedz. Ja šobrīd Saeimā ir iesniegts likumprojekts par kapitālsabiedrību pārvaldību, tad acīmredzot bija stipri priekšlaicīgi šie MK noteikumi par atalgojumiem. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka atalgojumu līmenim, kas ir akciju sabiedrības valdes loceklim, ir jābūt ciešā saistībā ar to, kādi šajā likumā ir noteikti kapitālsabiedrību darbības principi.

Vai, jūsuprāt, valsts kontrolieris var vērtēt politiķu un ierēdņu rīcību ne tikai tad, kad ir notikuši normatīvo aktu pārkāpumi, bet arī no morāles un ētikas viedokļa?

Vispirmām kārtām valsts kontrolieris pauž savu viedokli, balstoties uz revīzijas rezultātiem. Protams, jāskatās konkrēti, bet es pieņemu, ka ir situācijas, kad arī revīzijās mēs vērtējam notikušo ne tikai no likumiskās, bet arī no ētiskās pozīcijas. Piemēram, par komandējumiem, kad varbūt nav noticis likuma pārkāpums. Bet uzņēmuma vadītājs ir tas, kurš nosaka ētikas klimatu institūcijā. Valsts kontrolieris tomēr nevar izteikt vērtējumu, balstoties uz «tā vienkārši man šķiet». Jebkuram vērtējumam, kas izskanētu no valsts kontroliera, ir jābalstās uz situācijas reālu un objektīvu izvērtējumu.

Kādas pārmaiņas notiks Valsts kontrolē, ja jūs ieņemsiet šo amatu?

Vispirms es gatavojos nodrošināt VK darbības pēctecību. Ir skaidrs, ka pārmaiņas notiks, jo jebkurai institūcijai ir jāattīstās. Tomēr es netaisos reorganizēt vai kardināli pārveidot Valsts kontroli. Domāju, tas pašlaik ir ļoti labs pamats, lai turpinātu darbu. Noteikti jāattīsta lietderības revīzijas, kas ir augstākā pilotāža, salīdzinot ar finanšu un likumības revīzijām, bet mēs līdz tam esam izauguši šo astoņu gadu laikā. Jo viss var būt izdarīts likumīgi, izdarīts, neko nepārkāpjot, bet nav sasniegts mērķis vai nav izdarīts pietiekami efektīvi. Arī Eiropas Savienības līmenī no 2014. gada regulā kā kritērijs izdevumiem, kas tiks atmaksāti dalībvalstīm, būs ne tikai tas, vai finansējums ir apgūts laikā un ir ievēroti normatīvie akti, bet arī tas, vai ir sasniegts mērķis un vai tas ir sasniegts efektīvi. Un efektivitātes sekmēšana Latvijā - tas būs arī viens no Valsts kontroles galvenajiem uzdevumiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Uz Eiropas fona nav slikti

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos dzimušo bērnu skaits nav sasniedzis pat desmit tūkstošus – šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembrī publiskotā ziņa radusi atbalsi tajā vidē, k...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē