Viedoklis: Sporta skolu monopols apdraud attīstību sportā

Nesen masu mēdijos nonākusī ziņa par Limbažu sporta skolas un „Olimpiskais centrs Limbaži” pārkāpumiem, liek sporta sabiedrībai īpaši sporta klubiem satraukties un uzdot jautājumu, vai postpadomju mantotā sporta sistēma patiesi kalpo visas  jaunatnes un sporta attīstībai? 

Latvijas jaunatnes sportā šobrīd pastāv demokrātiskai valstij nepieņemama atbalsta sistēma. Daļa jauniešu apmeklē sporta skolas un saņem valsts un pašvaldību finanšu atbalstu –viņu treneriem tiek maksāta valsts garantēta alga, pašvaldības sedz infrastruktūru, komandējumus uz sacensībām un pat sporta inventāra iegādi. Bet ne mazāk jauniešu apmeklē sporta nodarbības nevalstiskajās organizācijās - sporta klubos, kuri garantētu valsts un pašvaldību atbalstu nesaņem. Igauņi sen šo sistēmu ir mainījuši un nauda seko jaunietim līdzi, neatkarīgi no viņa izvēlētā sporta veida un kluba.  

Uzskatām, ka Limbažu novada pašvaldības prasības pēc likuma ievērošanas no savu iestāžu vadītājiem un kapitālsabiedrībām ir normāla prasība un obligāts pienākums pret nodokļu maksātāju naudu. Mums nav saprotama dažu sporta skolas audzēkņu vecāku un atbalstītāju klaja nostāšanās pret tiesiskumu! Nav saprotama Olimpiskā centra pārvaldes sistēma, kā var būt tāda situācija, ka pašvaldībai, kura  gandrīz simtprocentīgi uztur Olimpisko centru, bet tai nav kontrolpaketes? Olimpisko centru sistēma Latvijā nav labākais pārvaldības modelis no atklātuma un saimnieciskās puses. Tā nav veicinājusi sporta sistēmas attīstību, bet nodrošinājusi smagnēju un dārgu administratīvo pārvaldes modeli. Esošās kapitālsabiedrības, Olimpiskie centri, faktiski strādā pēc pseidoiestāžu modeļa un neatbilst kapitālsabiedrības būtībai. 

Ārpusskolu budžeta sistēma dzīvo vientuļu dzīvi. Nevar būt attīstība bez konkurences, sports protams ir sociālā sfēra, pelnīšana ar šo nozari nesanāks, bet pašvaldībām beidzot ir jāsāk skaitīt nauda un kontrolēt kā tā tiek izlietota. Ir jābūt aprēķiniem un ekonomiskajam pamatojumam, ka izmaksas ārpusskolu budžeta iestādēs ir lētākas un kvalitatīvākas. Iepazīstoties ar sporta skolas bērnu skaitu 658, rodas jautājums, vai visi 658 regulāri visus mēnešus no 1.septembra līdz 31. maijam arī apmeklē nodarbības un vai nav dabiskais atbirums? Pēc mūsu iegūtās publiskās informācijas viens audzēknis, pieņemot, ka visi 658 audzēkņi regulāri apmeklē visu gadu nodarbības Limbažu sporta skolā izmaksā  ap 40,00 Ls mēnesī. Vai tiem vecākiem, kuru bērni neapmeklē sporta skolas ir  jāmaksā no savas kabatas, vai to bērniem nav tiesības uz valsts atvēlēto naudu? Vai šādam modelim piekrīt visa sabiedrības daļa? Vai pašvaldības ir vērtējušas, kā realizēt kvalitatīvāk un lētāk esošos mērķus? 

Pēc statistikas, izglītības iestādes statusu Latvijā ir ieguvuši tikai daži sporta klubi, jo ir virkne neizpildāmu nosacījumu. Eiropas valstu un Latvijas pieredze pierāda, ka treniņus un sasniegumus sportā var realizēt ar sporta klubu palīdzību un nav jāveido šim nolūkam organizācija ar izglītības iestādes statusu. Vai pabeidzot šādu Latvijas ārpusskolu izglītības iestādi mūsu bērni iekļūst Eiropas sporta nozares tirgū?  Latvija kļuvusi par izglītības lielvalsti, bet darba devēji vēl šobaltdien nevar atrast piemērotus ar labu kvalifikāciju sagatavotus darba ņēmējus. 

Mēs uzskatām, ka sporta skolas nebūtu jālikvidē, kā bieži mūsu oponenti to izmanto, bet jāveido sistēma uz vienādiem noteikumiem, kur nauda sekotu bērnam. Nav vajadzības saglabāt modeli, kur profesionālās ievirzes programmas var realizēt, tikai izmantojot ārpusskolu izglītības iestādes. Ir nepieciešamas likumdošanas grozījumu iniciatīvas. Esošais modelis mākslīgi lobē sporta skolu sistēmu un liedz attīstīties brīvajam tirgum šajā nozarē.