Ministre norādīja, ka pirms gada, piekrītot kļūt par labklājības ministri, skaidri apzinājusies, ka Labklājības ministrijā pieņemamie lēmumi ļoti bieži personīgi skars gandrīz ikvienu iedzīvotāju. "Apzinājos arī, ka cilvēki labklājību saprot pavisam tieši - kā naudas daudzumu viņu makos," teica ministre.
Viņa uzskata, ka gada laikā ir sperti būtiski soļi iedzīvotāju labklājības stiprināšanai. Piemēram, ir rasts papildu atbalsts jaunām ģimenēm ar bērniem, ievērojami paplašināts atbalsta pasākumu klāsts personām ar invaliditāti, kā arī uzsākta virkne pasākumu, lai mazinātu bezdarbu un cilvēkiem būtu iespēja dzīvot no pašu nopelnītā. Tāpat ministre uzskata, ka nav bijis neviens brīdis, kad pensionāriem draudētu palikt bez pensijas.
Viņķele arī aicina atcerēties, ka labklājības nozare ir starpdisciplināra. "Lepojos, ka man ir izdevies lauzt iesīkstējušo politikas modeli, kad katrs ministrs šauri raugās tikai uz savu nozari. Es varu runāt par veiksmīgu sadarbību ar lielāko daļu no valdības ministriem, strādājot pie labklājības celšanas mūsu valstī," pauda Viņķele.
Savukārt, runājot par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām, Viņķele norādīja, ka viņas vadītā ministrija, pildot valdības 2010.gada uzdevumu, ir izstrādājusi izdienas pensiju koncepciju, piedāvājot četrus dažādus risinājumus, tādēļ nav saprotama šāda kultūras darbinieku faktiski šantāža situācijā, kad par koncepcijas saturu vēl tikai notiek diskusijas un neviens konkrēts lēmums nav pieņemts.
Kā ziņots, Kultūras darbinieku arodbiedrība gatava rīkot protesta akcijas un "iziet ielās", ja kultūras darbiniekiem tiks atņemtas izdienas pensijas, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) priekšsēdētāju Aldis Misēvičs.
Viņš norādīja - ja mainīsies līdzšinējā kārtība par izdienas pensijām un kādu iemeslu dēļ kultūras darbinieks nevarēs kvalitatīvi veikt savu darbu, faktiski cilvēks paliks bez iztikas līdzekļiem, viņam nāksies lūgt pabalstus.
Tuvākajā laikā notiks LKDAF padomes sēde, uz kuru tiks aicināti ministriju pārstāvji, kultūras darbinieki. "Ja mūsu prasības netiks ņemtas vērā, nekas cits neatliks kā iziet ielās," sacīja Misēvičs.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija sagatavojusi vairākus priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai. Viens no tiem paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu par vidēji astoņiem gadiem, sākot no 2016.gada, kā arī izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka vairākus amatus, kuri nodrošina atbalsta funkciju veikšanu, piemēram, lietvedība, grāmatvedība, nodrošinājuma daļa. Tāpat plānotas izmaiņas izdienas stāžā un pensijas apmērā.
Visus LM sagatavotos priekšlikumus bija plānots izskatīt 23.janvāra valsts sekretāru sanāksmē, tomēr to izskatīšana tika atcelta, jo LM radās nepieciešamība pēc papildu diskusijām ar atbildīgajām institūcijām.