Zanders: Nacionālās īpatnības?

Paldies! Tā tas ir, ir jāuzņemas pašam atbildība par to , kas notiek. Tomēr ir tik ļoti žēl, ka ši neatkarības gadi netika lbāk izmantoti, lai mainātu valsitj nelojālo skaitu un noskaņojumu.

Tādi darboņi sevi attaisno ar pragmatismu. Apēduši ar maizi kaunu.

Vēsturei ir viena stabila īpašība: no vēstures nemācās. Tāpēc, ka vidēji statistiskam cilvēkam, kā likums, piemīt visi septiņi nāves grēki.

"Cilvēki vienkārši grib saglabāt pašreizējo darbu (un tādēļ spiestā kārtā iet apšaubāmā partijas sarakstā)". Vismaz godīgi pasaka nevis piesedzas ar liekulīgiem saukļiem. Bet tagad, Māri un cienījamie komentāru lasītāji un rakstītāji - padomājiet un tikai tagad nesāciet plātīties, lūdzu, .... vai neaizietu uz vienu sīkumu konformistisku gājienu apmaiņu pret satbilu darbu par vairākiem tūkstošiem eiro mēnesī, dienesta auto, prēmijām un citiem labumiem. Māri un pārējie .... nu padomājiet gan. Te tev stabils darbs, kas kaulus nelauž, katru mēnesi trekni pāris taukšķi eiro kabatā, bērni paēduši, labi izglītojušies, pats arī vari šo un to atļauties. Vecākus arī aprūpēti vari, iekrāt kaut ko. Nu johaidī - 8 no 10 kuri atbildēs - nē, savus principus nepārdotu - pateikšu - Kad būš šādā izšķiršnās nolikta galdā, atradīsi sev attaisnojumu ātri vien. Un tikai nedi*s pats sev, ka tēlosi baigi princiālo. Cik tādu sabiedrība ir atrodami - to mēs atceramies no Padomju gadiem. Tagad visi baigi lepniem, ka 1989. gadā visi sadevās rokās. Tad, mīļie mani, vairs itin nekas nedraudēja. Pēdējo reizi čeka biedēja 1987. gada rudenī. Pēc tam - ej demonstrācijās, nes sarkanbaltsarkano karogu cik vien vēlies. Nemaz nepamanīja, ka pie tā klusi bikli pieķērās arī vakardienas komunistu nomenklatūra un čekisti. Vienā brīdī viņi jau saudzīgi to karogu bija paņēmuši savās tuklajās roķelēs. Pēc tam paņēma arī visu kas nebija piesiets. Un arī to kas bija piesiets un it kā "piederēja visai tautai". Tā bija. Tā ir. Un tā tam būs būt. Pingvīnus jāslauc taču.

Tā ir. Un tādas situācijas dažkārt nav tik vienkārši risināmas (negribi parkāpt principus - brauc prom). Nav lielākā daļa cilvēku tādi principiāli varoņi, sevišķi, ja runa ir par uzturamiem bērniem un ģimeni.

"Katvijas nākotne" pēdējā rindkopā - gluži vai freidiska pārteikšanās:)

Galvenais, taču, ir nevis darīt, bet atrast savai nedarīšanai motīvu.

jā, tieši tā. nekaitināt Krieviju, nez kāpēc nav nevienam izdevies ilgākā laika periodā