Plašs materiālu kopums veltīts britu humora klasiķim P. G. Vudhauzam, kurš bija ārkārtīgi populārs XX gadsimta pirmajā pusē. Otrais pasaules karš pārsteidz Vudhauzu Francijā, viņš nonāk internēto ārzemju pilsoņu nometnē, līdz nacisti apjēdz, kāds slavens ieslodzītais ir viņu rokās. Vudhauzam tiek piedāvāts uzstāties radio Berlīnē, ko viņš arī dara. Tā kā rakstnieka paustais neapmierina nacistu politiskā PR meistarus, uzstāšanās drīz beidzas, bet ir jau par vēlu. Neviens tā īsti anglosakšu pasaulē nemaz nav dzirdējis Vudhauza pausto, tomēr visiem ir skaidrs, ka viņš ir pārdevies Gebelsam, līdz ar to ir nodevējs, kurš - kā nu izrādās - vienmēr ir bijis tāds šaubīgs tipiņš. Britu prese vingrinās, kurš pieprasīs bargāku sodu Vudhauzam. Un tas nekas, ka vēl pirms pusgada gada šie urrāpatrioti klusēja, kad Hitlera Vācija jau sāka sabradāt citu valstu (piemēram, Čehoslovākijas) neatkarību. Uzbrukumi Vudhauzam apaug ar aizvien jauniem «pierādījumiem», kas gan ir viegli apgāžami, bet - kurš to darīs? Kuram gribas uzprasīties uz slēptā nacista reputācijas iemantošanu? Tūlīt pēc kara vairums mulst par to, kāda muša viņiem iekodusi, tomēr Vudhauzam publiski atvainojas tikai retais. Īsi sakot, ja gaisotne ir nokaitēta, pat visnotaļ adekvāti ļaudis viegli mētājas ar nepārbaudītiem apvainojumiem, kas kļūst pašpietiekami, kļūst par masu psihozi.
Otrs materiālu kopums veltīts labi zināmajam Džordžam Orvelam, precīzāk, slavenās Dzīvnieku fermas un 1984 autora dalībai Pilsoņu karā Spānijā. Orvels karoja republikāņu valdības pusē, un it kā visam vajadzētu būt skaidram: bija republikāņi, un bija Franko atbalstītāji. Orvela gaitu izklāsts demonstrē apstulbinošu riešanos pašu republikāņu nometnē: tur ir komunisti, kuri atbalsta Staļinu, un komunisti, kuri ir pret Staļinu, ir dažādu nokrāsu sociālisti, anarhisti, anarhosindikālisti utt. Un laikā, kad Franko uzbrūk, šīs grupas vaino viena otru nepietiekamā uzticībā Republikai, arestē, soda ar nāvi viens otru (atbilstoši tam, kurš nu kurā Spānijas reģionā ir pārsvarā). Orvels izsprūk, bet daudzi viņa cīņu biedri no britu Neatkarīgās leiboristu partijas, ieradušies Spānijā, lai aizstāvētu Republiku, krīt šajā pilsoņu karā, kas «iet vaļā» pašā pilsoņu karā.
Kaut ko šīs epizodes Vudhauza un Orvela dzīvē ļoti atgādina... Starp abu rakstnieku likteņiem ir vēl kāda saikne: kreisi noskaņotais Orvels bija viens no retajiem, kurš publiski aicināja vispirms noskaidrot apstākļus pirms Vudhauza ierindošanas demokrātijas nodevēju rindās.