Zanders: Propagandas karā uzvar Krievija?

Vakardien pirmo reizi noskatījos kaut ko no izdaudzinātās Krievijas propagandas - RTR Solovjova vadītu diskusiju par Ukrainu. Un sapratu, kāpēc tik daudzi it kā "normāli" cittautieši Latvijā pilnībā atbalsta Kremļa politiku! Tam, kā tiek pasniegta un analizēta situācija Ukrainā, faktiski nav iespējams nenoticēt. Raidījumā piedalījās ar kāda Verhovnas Radas pārstāve un Novorossijas līderis Oļegs Carjovs. Ui, viņi aizkustinoši runāja par to, kā separātistus - savas dzimtās zemes aizstāvjus - dēvē par teroristiem tie, kuri paši ir īstie teroristi. Dāma sašuta, ka pat sievietēm Verhovnā Radā nerūp bērnu dzīvības Novorossijā, kur viņus slaktējot Ukrainas armija. Carjovs uzsvēra, ka tas, kas īstenam krievu cilvēkam ir vissvarīgākais, rietumniekam-aprēķinātājam nav saprotams, proti - taisnīgums un patiesība. Pret bēgļiem no Novorossijas citās Ukrainas vietās izturoties nicīgi un viņus nekādi neatbalstot. Neiedomājami, ka Ukrainas varasvīri neesot izveidojuši koridorus, pa kuriem izvest mierīgos iedzīvotājus no karadarbības zonas. Krievija tā nekad nebūtu rīkojusies! Absurds, ka bēgļiem gatavi palīdzēt visi, tikai ne paši ukraiņi. Novorossijas iedzīvotāji esot gadiem pazemoti, apsaukāti, apnievāti. Un nu tas tikai pieņemoties spēkā. Fašisma sērga diemžēl plaukstot arī jaunos ļaudīs... Bet Krimā vispār dzīvojot kā deviņdesmitajos gados, jo mērs tur esot bijis pagalam draņķīgs (daudzi pat nezinot, ko nozīmē siltais ūdens dzīvoklī), nu jādomā, kā ekonomiku šai nolaistajā kaktā atjaunot - iespējams, nodokļus būtiski samazinās. u.t.t., u.t.t. Pasmīkņāja, ka, redz, viss piepeši noklusis par Malaizijas līdmašīnu, jo nu visiem skaidrs, ka ar Krieviju traģēdijai nekāda sakara. Un jezga ap humānās palīdzības pieņemšanu vai nepieņemšanu arī kaunpilna... Viss pēc formulas: izskan fakta konstatācija, ko apstiprina ar galvas mājieniem vai precizējumiem, papildinājumiem vairāki cilvēki. Tad seko emocionāls vērtējums - apelējot pie sirdsapziņas, taisnīguma, godaprāta u.t.t. Plus tiek norādīti konkrēti soļi, kā būtu vajadzējis rīkoties, ieskats tajā, kā nu pieklātos rīkoties... Un viss! Gatavs! Skatītājs kabatā! Tiešām pagrūti pieņemt, ka TĀ var melot. Un pat pieļaujot, ka redzētais ietver melus vai pārspīlējumums, saņemtās informācijas blīvums ir tāds, ka ja kaut kripata no teiktā ir patiesība, kopaina Ukrainā izskatās ievērojami citāda nekā Eiropas medijos sludinātā. Vārdu sakot - tiem, kuri regulāri skatās šādus raidījumus, nevar pārmest lētticību. Apstrādāšana notiek juvelieriski.

Interesanti, ka allaž Krievijas propagandas atbalstā vainojam cittautiešus, bet... CIK TĀDU - KRIEVIJAI UN PUTINAM TICOŠU IR MŪSU - LATVIEŠU VIDŪ? Mans tētis, bija uz barikādēm un visiem mītiņiem u.t.t., atbalstīja neatkarību, nebija komunists, bet tagad katrreiz mani satiekot uzsver, ka Obama man ir izskalojis smadzenes un es esot pārņemta ar gejropas propagandu, ka savulaik īre maksājusi vien kapeikas un jūrmalu braucis vilciens tik bieži kā trolejbuss pa Brīvības ielu, ka rūpnīcā varējis ēst pirmo, otro un saldo, bet tagad no rūpnīcas vien krāsmatas un lielveikali. Kā lai labo šo situāciju? Vai tur vispār var vēl kaut ko iestāstīt? Un cik daudz tādu ir, kas sajūsm\a gatavi vēlreiz balsot par Nilu Ušakovu, jo viņš vienīgais no pilsētas tēviem ir iedevis bezmaksas pensionāra braukšanas biļeti.

Aizskrēja pie Kastro izbimbāties uz pleca, tad aiznesās uz Brazīliju. Vecā drauga Čavesa vairs nav, kam bēdas sūdzēt.