To pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu sacīja Nacionālās apvienības pārstāvis eiroparlamentārietis Roberts Zīle.
Politiķis gan norādīja, ka nevēlas spriest juristu vietā, taču viņš, raugoties no ekonomista redzesloka, šaubās, vai Lisabonas līguma grozījumi varētu būt jāakceptē arī Latvijai un citām ārpus eiro zonas esošajām valstīm.
Viņš arī atzina, ka tādā gadījumā, ja Latvijas parlamentam šie Lisabonas līguma grozījumi būs jāratificē, šis jautājums nav politizējams. Nepieciešamais parlamenta divu trešdaļu atbalsts ir jāsniedz, ņemot vērā, ka plānotie Lisabonas līguma grozījumi paredz būtisku jautājumu par Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma iedarbināšanu, lai sniegtu palīdzību tām eiro zonas valstīm, kuras nonākušas grūtībās. Līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā nevienas no Latvijas tiesībām un suverenitāte nebūs ierobežotas.
Zīle tāpat uzsvēra, ka Latvijai nepārprotami jāpauž atbalsts jaunajam starpvalstu līgumam.
"Te gan varētu būt [paredzētas] sarežģītākas situācijas, kas prasa Latvijas apņemšanos nākotnē," paskaidroja Zīle.
Jau vēstīts, ka prezidents pagājušajā nedēļā sāka sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par jautājumiem, no kuru risinājuma un konkrētiem Saeimas balsojumiem ir atkarīga turpmākā Latvijas virzība gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības aktuālo jautājumu kontekstā.
Tādēļ prezidenta izvirzītajā sarunu darba kārtībā ir jautājumi par Latviju Eiropas Savienībā – Lisabonas līguma grozījumu ratifikācija, jaunais Eiropas Savienības līgums, kā arī dažādi jautājumi, kas ir svarīgi Latvijai iekšpolitiski.
Pirmdien Valsts prezidents tiekas ar Nacionālās apvienības un "Saskaņas centra" pārstāvjiem, savukārt otrdien Bērziņam ieplānota tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem un pie frakcijām nepiederošajiem Saeimas deputātiem.
Rīgas pilī uz sarunām bijusi jau Vienotība un Zatlera Reforma partija.