Tostarp 20 vilcieni ir pieejami pasažieru pārvadājumiem, vienam elektrovilcienam tiek veikti dinamiskie testi, bet viens elektrovilciens ir apkopē depo, jo tam otrdienas rītā Saulkrastu virziena dzelzceļa līnijā nostrādāja drošības sistēma, kas automātiski nobloķē vilcienu.
PV norāda, ka iemesli, kādēļ nostrādāja drošības sistēma, var būt dažādi, un tos patlaban skaidro "Škoda" darbinieki. Tas nenozīmējot, ka vilcienam noteikti ir kāds tehnisks defekts, jo tā var būt arī nianse vilciena sistēmas iestatījumos.
Līdz jūlija beigām "Škoda Vagonka" jāpiegādā vēl desmit elektrovilcieni.
Jau ziņots, ka pirmie divi "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā. Vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā, bet 2023.gada decembrī PV sāka pasažieru pārvadājumus ar "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirmajos mēnešos jaunos vilcienus gan regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.