RB Rail turpina vismaz publiskajā telpā apgalvot, ka Rail Baltica (RB) dzelzceļa projekts tiks pabeigts 2027. gadā, vienlaikus eksperti gan apšauba projekta pabeigšanas optimistisko termiņu, gan arī lēš, ka tā kopējās izmaksas Latvijas teritorijā pārsniegs 5 līdz 6 miljardus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā sākotnēji tika rēķināts.
Dienas rīcībā ir nonākušas neatkarīgu ekspertu veiktas aplēses, kas rāda, ka projekta reālās kopējās izmaksas jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tika lēstas ap 10–12 miljardiem eiro, savukārt līdz ar pašreiz vērojamo ekonomisko krīzi, inflāciju un citiem būtiskiem apstākļiem šīs potenciālās izmaksas varētu pārsniegt pat 15 miljardu eiro visās Baltijas valstīs kopā.
Komentējot ekspertu lēsto potenciālo izmaksu būtiskās atšķirības no oficiāli postulētajām, kāds ar dzelzceļa projektēšanas nozari ilgstoši saistīts eksperts Dienai norādīja: "Ja jūs pajautāsiet ārvalstu, tostarp ES dzelzceļa ekspertiem, cik maksā divlīniju dzelzceļa būvniecība, saņemsiet atbildi, ka, piemēram, nesen īstenotie vai procesā esošie projekti izmaksā robežās no 10 līdz 15 miljoniem eiro par katru kilometru. Ņemot vērā RB visu kopējo garumu – ap 900 kilometriem –, tas nozīmē, ka izmaksas tam lēšamas ap 12–15 miljardiem eiro."
Vienlaikus Dienas rīcībā esošā informācija par RB projektu un šajā gadā notiekošo būvniecības darbu gaita liecina, ka, visticamāk, projektu koordinējošās struktūras a/s RB Rail projekta realizācijas plāns vismaz Latvijas teritorijā var būtiski mainīties pretēji amatpersonu publiski stāstītajiem rožainajiem scenārijiem.
Termiņi deg
No publiski pieejamajiem dokumentiem secināms, ka pamatlīnijās projektam Latvijas teritorijā būtu jābūt pabeigtam līdz 2022. gada decembrim tādā veidā, lai varētu uzsākt trasei nepieciešamo zemju atsavināšanu. Tajā pašā laikā Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka projektēšanas darbi atsevišķās daļās ir apturēti, turklāt nevienā daļā projektēšana vispār neesot pabeigta un akceptēta tādā stadijā, lai varētu uzsākt reālus būvdarbus konkrētos līnijas posmos un objektos, pat ja Saeima nekavējoši akceptēs Rail Baltica likumu, kas saīsinās tehnisko projektu saskaņošanas termiņus pašvaldībās.
Ar projektu saistīti avoti Dienai pauda, ka RB Rail apgalvojot, ka būvprojekti būs akceptēti 2024. gadā, kad arī varēs uzsākt būvdarbus, taču šajā brīdī rodas jautājums – vai reālus būvdarbus būs iespējams īstenot 2–3 gados un vai tos vispār varēs uzsākt, ņemot vērā zemes atsavināšanas problēmu reāli kavēto būvprojektu dēļ, lai RB būvniecību varētu pabeigt 2027. gadā.
Tāpat par diviem gadiem patlaban kavējoties projektēšanas darbi galvenās līnijas Rīgas šķērsojumā – tos plānots pabeigt nevis 2022., bet gan varbūt pat 2025. gadā. Par Rīgas šķērsojuma projekta realizāciju informēti avoti Dienai akcentē, ka projektētāji pastāvīgi neievēro Rīgas pilsētas tehniskās prasības attiecībā uz Pārdaugavas šķērsojumu un četru gadu laikā atsakās Rīgā pastāvīgam darbam nozīmēt atbildīgo inženieri, kā tas būtu darāms pēc līdzīgas šādu projektu īstenošanas prakses. Neskatoties uz to, RB Rail auklējas un piekrīt projektēšanas darbu izpildes termiņu pārcelšanai, nevis izvēlas citu risinājumu, piemēram, tā saukto komplekso "projektē un būvē" līgumu, kas būtiski samazinātu riskus un ļautu daudz straujāk virzīt projekta īstenošanu.
Līdzīgu RB Rail neizdarību dēļ pastāvīgi saasinās nesaskaņas ar Lietuvas un Igaunijas partneriem, bez kuru atbalsta un līdzdalības RB vispār zaudē jēgu.
Citstarp Dienai ir zināms par Rietumeiropas dzelzceļa projektēšanas uzņēmumu ekspertu kritisku vērtējumu attiecībā uz galvenās RB līnijas projektētāju darbu visās trijās Baltijas valstīs. Proti, trases izvietojuma maršruta projekts balstoties uz novecojušiem datiem un reālajā dzīvē trases līnija tiek projektēta caur nepiemērotām teritorijām (purvainas un paugurainas teritorijas), turklāt tās līkumu rādiusi neatbilst ātrgaitas dzelzceļa augošajiem standartiem (pastāvīgs 250 km/h ātrums bez liekām bremzēšanām un paātrinājumiem). Tas savukārt rada nākotnē divas būtiskas problēmas – pārvietošanās ātruma ierobežojumus, kā arī elektroenerģijas patēriņa pieaugumu (salīdzinājumā ar plānoto), vilcieniem pastiprināti bremzējot un atkal uzņemot nepieciešamo ātrumu.
Neapmierinātību ar projekta koordināciju izsaka arī ar a/s Latvijas dzelzceļš saistīti avoti, jo vairākās vietās jaunā dzelzceļa infrastruktūra tiek projektēta teju "pa virsu" esošajam dzelzceļam. Bet RB vērtība ir tieši abu infrastruktūru mijiedarbība, nevis konflikts.
Šajā situācijā neatbildēts ir jautājums, kādu iemeslu dēļ šī kavēšanās notiek – projektētāju vai RB Rail neatbilstoša projekta menedžmenta dēļ. Turklāt nav iespējams gūt pārliecinošas atbildes, vai būvprojektu kavēšanās neradīs ķēdes reakciju visa kopējā projekta realizācijas un pabeigšanas laika grafika neizpildē.
Diemžēl RB Rail atbildes uz Dienas jautājumiem, vai un cik lielā mērā patlaban projekta īstenošana atpaliek no plānotā grafika un kādi ir potenciālie riski visu trīs Baltijas valstu līmenī un to novēršanas plāni, nesniedza.
Dienai arī zināms, ka kaimiņvalstu valdības ir izteikti neapmierinātas ar RB Rail nepietiekami profesionālo darbību projekta koordinēšanā, tādēļ augstā līmenī ir ierosināts jautājums vai nu par RB Rail vadības maiņu jau vistuvākajā laikā, vai arī šīs struktūras pilnvaru un nozīmes būtisku sašaurināšanu, lai tā neapdraudētu projekta realizācijas plānus Lietuvā un Igaunijā. Diena ekspertu bažas par RB projekta realizāciju un izmaksu pieaugumu lūdza komentēt arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), uz ko saņēma nevis paša ministra, bet Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta speciālistu sagatavotas atbildes, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka pats ministrs kārtējo reizi izvēlas klusēšanas politiku par nepatīkamiem jautājumiem.
Proti, par bažām saistībā ar izmaksu būtisku pieaugumu SM norāda: "RB projekts neapšaubāmi ir pieaudzis būvapjomā, kas nozīmē arī izmaksās, jo RB 1435 mm dzelzceļa savienojums tiek funkcionāli paplašināts kā RB ekonomiskais koridors, tostarp vietējā un starptautiskā reģionālā dzelzceļa satiksme, ātrāka kustība, lielāka jauda. Protams, arī Covid-19 ietekme un jaunā ģeopolitiskā situācija ir ienesusi korekcijas RB projekta izmaksās. Tāpēc tiek gatavots jauns izmaksu un ieguvumu aprēķins, kuru plānots pabeigt 2024. gadā, noslēdzoties projektēšanas fāzei."
Dienas rīcībā esošā informācija arī liecina, ka Latvijas teritorijā plānotā posma izveidei patlaban finansējums daļēji pietiekams ir tikai tā sauktajai galvenajai līnijai, savukārt Centrālās stacijas un lidostas Rīga stacijas būvdarbu veikšanai finansējums pilnā apjomā, ņemot vērā inflāciju, neesot piešķirts. Atbildot uz jautājumu, kādām RB aktivitātēm vispār kopumā šobrīd ir piešķirts finansējums, bet kurām finansējuma nepietiek, SM pauda sekojošu atbildi: "Šeit vajadzētu atcerēties, kā tiek finansēts RB projekts, – tādas garantētās summas RB projektam nav. Projekts finansējumam piesakās aktivitāšu uzsaukumu konkursos. Pieteikumus vērtē ekspertu grupa, kuras trīs galvenie vērtēšanas kritēriji ir aktivitātes gatavība, zemju pieejamība un vides procedūru pabeigtība. Tā laika posmā no 2015. gada līdz 2022. gada septembrim, parakstot septiņus finansēšanas līgumus un gatavojot astoto finansēšanas līgumu RB projekta ieviešanai Latvijas teritorijā, pieejamais finansējums ir 538 miljoni eiro, kur 451 miljons eiro ir ārvalstu finanšu palīdzība un 87 miljoni eiro ir Latvijas līdzfinansējums. 2021. gada uzsaukumā Rīgas Centrālās stacijas un lidostas Rīga būvniecības aktivitātes tika pieteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Vispārējās aploksnes uzsaukumā, kurā tik tiešām RB projektam finansējums netika piešķirts (tas tika piešķirts Kohēzijas aploksnē, kurā tika pieteiktas citas aktivitātes). Iemesli – ne visas RB projekta Vispārējā aploksnē pieteiktās aktivitātes bija tādā gatavības pakāpē (parakstīti darbu izpildes līgumi) kā jau minētās Latvijas aktivitātes. Taču atcerēsimies, ka Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un lidostas Rīga būvniecībai ir piešķirts finansējums divos iepriekšējos uzsaukumos."
SM arī pauž, ka nākamais aktivitāšu pieteikumu uzsaukums tiek izsludināts šā gada septembrī, tā rezultāti būs zināmi 2023. gada jūnijā. Summējot – visu iepriekšējo aktivitāšu uzsaukumu rezultātā Latvijai ir piešķirts finansējums visu sešu Latvijas posmu projektēšanai, reģionālo staciju un infrastruktūras apkopes punktu projektēšanai, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanai, divu posmu (Rīgas Centrālās stacijas un lidostas Rīga) būvniecības pirmajiem posmiem un Misa – Lietuvas robeža posma būvniecības uzsākšanai. Risinājumi – RB projekts turpina pieteikties aktivitāšu uzsaukumos, viens no tiem noslēdzas šā gada septembra beigās, kura Militārās mobilitātes aploksnē Latvija piesakās 106 miljonu ārvalstu finanšu palīdzības finansējumam, lai uzsāktu apvienotā tilta būvniecības pirmo posmu un turpinātu lidostas Rīga posma būvniecību Imantas stacijas virzienā. Nākošais aktivitāšu pieteikumu uzsaukums tiek izsludināts tuvākajās nedēļās, norāda SM.
Paliksim tukšā?
Jau augstāk pieminētā RB projekta risku izvērtējuma dokumentā, par kuru, diezgan droši ticami, ir informēta gan RB Rail vadība, gan arī satiksmes ministrs, esot iezīmēti potenciālie scenāriji par to, kādos gadījumos un kādu risku dēļ konkrētas projekta sadaļas Latvijas teritorijā var tikt īstenotas daļēji vai netikt īstenotas vispār.
Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, līdz ar milzīgo kavēšanos visos projekta īstenošanas posmos ir nopietns risks, ka Latvijas iecerētie ieguvumi no RB var palikt tikai solījumu un sapņu līmenī.
Proti, ņemot vērā, ka ES kontekstā RB trases galvenais mērķis ir kravu, tostarp stratēģiskas nozīmes nestandarta gabarītu kravu pārvadāšana, bet pasažieru pārvietošanās ir kā sekundārais mērķis, Latvijas puses kavēšanās projekta darbu īstenošanā var rezultēties sausā faktā, ka mums ne tikai beigās netiks izveidots un nefunkcionēs tā sauktā Rīgas atzara posms, bet arī pamata līnijā netiks izveidotas solītās dzelzceļa stacijas vai tiks izveidotas tikai dažas. Būtībā šobrīd esot ļoti nopietns jautājums par nepieciešamā papildu ES līdzfinansējuma piesaistīšanas iespējamību tieši Latvijas iecerēto nacionālo RB projekta posmu īstenošanai.
Taču šajā situācijā ir vēl kādi papildu riski – ir atsevišķi objekti, kuros jau uzsākti reāli būvniecības darbi, taču tieši saistībā ar virkni neskaidrību un būtiskiem grafiku kavējumiem visos RB projekta posmos atsevišķi būvuzņēmumi nesaņemot nepieciešamo finansējumu no projekta pasūtītājiem, kas savukārt rada riskus, ka būvnieki pārtrauks būvdarbus. Tajā pašā laikā SM uzsver, ka visiem RB projektā iesaistītajiem uzņēmējiem apmaksa par padarīto darbu tiek veikta savlaicīgi un pilnā apmērā. Papildus projektā iesaistītajiem uzņēmumiem tiekot izmaksāts 10% avanss, kuru uzņēmumi atgriež darbu izpildes gaitā. "Norēķinus ar apakšuzņēmējiem veic tiešie darbu līgumu slēdzēji, tāpēc par šo posmu maksājumiem mums uzskaites nav, tomēr pieņemam, ka arī šajā maksājumu posmā problēmu nav, jo neviena sūdzība par rēķinu apmaksas kavējumiem SM nav saņemta," uzsver SM.
Vienlaikus, kā Dienai norāda eksperti, šajā gadā apstiprinātajā finansējumā RB ir uzskaitīti konkrēti paveicamie mērķi, taču nauda nav piešķirta nevienam no diviem vienīgajiem būvniecības stadijā esošajiem projektiem. "Rezultātā pasūtītājs nevar veikt jaunu posmu pasūtījumu būvniekiem esošo līgumu ietvaros, kā dēļ arī tiek ietekmēts sākotnēji plānotais darbu veikšanas un nākamo kārtu pasūtīšanas grafiks. Tā ir tieša ietekme uz projekta izpildes laiku un izmaksām, jo cenas turpina augt. Nebūtu īsti korekti apgalvot, ka būvnieki nesaņem maksājumus, bet gan ka nesaņemot pieprasīto budžeta līdzekļu apstiprinājumu, pietrūkst naudas, lai pasūtītu nākamos secīgos posmus līguma ietvaros," Dienai pauda par projekta gaitu informēts avots.
Protams, šobrīd nav pamata zīmēt visu melnās krāsas, tomēr redzamās tendences un signāli ap projektu liek uzdot jautājumu visiem par ES globālo projektu atbildīgajiem Latvijā – ja turpināsies projekta īstenošana šādā kvalitātē un ātrumā, vai beigās mēs Latvijā nepaliksim ar nepabeigtiem būvlaukumiem Rīgas centrā un lidostas teritorijā un daļēji pabeigtu ātrgaitas dzelzceļa tranzīta līniju pār Latvijas teritoriju, no kuras Latvijai nebūs pilnīgi nekādu ieguvumu, vienīgi slikta projekta koordinatora darba dēļ.