ES direktīva nosaka, ka no šī gada 18.aprīļa visām valsts tiešās pārvaldes iestādēm jāspēj publiskajos iepirkumos pieņemt e-rēķinus. Citām valsts iestādēm šī digitālā vienotā tirgus izveidei nepieciešamā prasība stājas spēkā gadu vēlāk. Minētā iemesla dēļ 2018.gada pavasarī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniedza valdībā priekšlikumu līdz šī gada aprīlim Latvijā ieviest sistēmu, kas nodrošinātu plašu e-rēķinu izmantošanu gan publiskajā pārvaldē, gan privātajā sektorā. E-rēķins tiktu integrēts arī Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), kā arī valsts, pašvaldību un uzņēmumu grāmatvedības vai resursu vadības risinājumos.
Pētījumā secināts, ka 14,4% respondentu atzīst, ka noteikti nevarēs izsūtīt, pieņemt vai apstrādāt elektroniskos rēķinus, savukārt 42,1% uzskata, ka nespēs nodrošināt pilnvērtīgu e-rēķinu apriti.
Tāpat pētījumā noskaidrots, ka 21,3% aptaujāto ir ieviesuši elektronisko rēķinu sistēmu un vēl 7,2% ir pārliecināti, ka pagūs to izdarīt līdz 18.aprīlim, 15% - paši būtu gatavi sūtīt un saņemt e-rēķinus, taču pavisam atteikties no papīra dokumentiem nevarot to sadarbības partneru vai klientu dēļ, kuru procesi vēl neesot pietiekami pielāgoti darbībai digitālajā vidē.
Tildes Jumis biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš sacīja, ka, lai arī iepriekš veiktajās aptaujās noskaidrots, ka vairākums Latvijas uzņēmumu ir digitāli attīstīti un daudzi izmanto novatoriskas tehnoloģijas. Tajā pašā laikā šis pētījums atklāja, ka 21.gadsimta otrā gadu desmita beigās vairāk nekā puse uzņēmumu vēl sūta papīra rēķinus. "Tas nav glaimojošs un, maigi izsakoties, liek Latvijas uzņēmējdarbības videi izskatīties nemodernai. Labi, ka uzņēmumi situāciju var mainīt visai viegli un ātri, ieviešot labu grāmatvedības programmu. Kvalitatīva programma ne vien atbrīvo no rēķinu parakstīšanas un fiziskas nogādāšanas klientiem, bet arī palīdz sekot bilances izmaiņām tiešsaistē," skaidroja Slaidiņš.
Pētījumā Tildes Jumis aptaujāja 347 dažādu nozaru mazos, vidējos un lielos Latvijas uzņēmumus.