Par to liecina biedrības nosūtītā vēstule raidījuma veidotājiem SIA Jump Studio, SIA Lattelecom, kura grupas uzņēmums veido kanāla saturu, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
Marta vēstulē norāda, ka raidījumā vērojama virkne profesionālu pārkāpumu, tiesību normu neievērošana un "pilnīgu ētikas principu ignorance", kas, pēc biedrības domām, rada pamatotas bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu.
Biedrība norāda, ka kanāls un raidījuma veidotāji ignorējuši sociālā darba, psihologu, psihoterapeitu, kā arī žurnālistu ētikas kodeksus, visticamāk, izmantojot raidījuma dalībnieču ievainojamību un vairāku dalībnieču acīmredzamo krīzes situāciju. Raidījuma dalībnieces, kuras formāli ir pilngadīgas un rīcībspējīgas personas, parakstījušas dzelžainus līgumus ar kanālu. Tomēr, neraugoties uz to, Marta uzskata, ka šāda veida raidījuma satura nonākšana ēterā ir nepieļaujama.
Vienlaikus biedrība uzsver, ka psiholoģiskā un sociālā rehabilitācija ir ilgs, sarežģīts, mainīgs un ļoti personisks process, kurā rehabilitējamajām personām jābūt saprastām, uzklausītām un cienītām, nevis atstumtām, izsmietām, vientuļām un sacensībā iesprostotām. "Viens no sociālās rehabilitācijas pamatnosacījumiem ir klienta pamatvajadzību apmierināšana - raidījuma veidotāji izvēlējušies šokēt, piemēram, filmējot un rādot, ka viena no dalībniecēm raud, jo vēlas ēst," skaidrots vēstulē.
Biedrība norādījusi uz virkni dažādu iesaistīto pušu pārkāpumiem, tostarp raidījumā redzamo profesionāļu rīcību. Vienā no raidījumiem kāda sieviešu patversmes sociālā darbiniece apspriedusi dalībnieces dzīves stāstu, kas ir "klajā pretrunā ar profesionālo ētiku" un pārkāpj arī konfidencialitātes principu.
Marta, citējot vairākus raidījumā pārkāptos likuma pantus, norāda uz vairākām neatbilstībām arī normatīvu ziņā. Raidījuma veidotāji, pēc biedrības paustā, pārkāpuši virkni normu likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, piemēram, daļu, kas aizliedz publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, kā arī ceļ tam neslavu.
Vēl Marta norāda uz žurnālistu ētikas kodeksa pārkāpumiem raidījumā. "Žurnālistu ētikas kodekss nepieļauj dzimumnoziegumu upuru identificēšanu, taču raidījuma veidotāji, izmantojot sieviešu ievainojamību, atklāti publisko dalībnieču pieredzi, kurā izvarota nepilngadīga meitene," teikts vēstulē.
Profesionāli vērtējot, biedrība norāda, ka daļa raidījuma dalībnieču ir no augsta sociālā riska grupas un ir uzskatāmas par upuriem, proti, viņām ir fiziskas, seksuālas un emocionālas vardarbības pieredze, viņas cieš no dažāda veida atkarībām, viņām ir zems izglītības līmenis, kā arī, iespējams, psihiska vai garīga rakstura traucējumi, kas padara viņas ievainojamas un viegli ietekmējamas, uzsvērts vēstulē.
Turklāt, pēc biedrības paustā, daļai no dalībniecēm ir ļoti ierobežotas paškontroles spējas un sociālās prasmes, par ko liecina neadekvātas uzvedības epizodes, kuru publiskošana medijā nav savienojama ar cieņpilnu attieksmi pret šīm sievietēm.
Marta arī norāda, ka, pēc raidījumā izskanējušās informācijas, vismaz pusei sieviešu ir nepilngadīgi bērni - gan pašu aprūpē, gan šķirti no ģimenes. "Kaut arī Latvijas Republikas Satversmes 95.pants noteic, ka "Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu", Latvijā ir radīts cilvēku cieņu aizskarošs un dalībnieces publiski pazemojošs raidījums, kas vienlaicīgi nodara kaitējumu šo sieviešu bērniem, radot iespēju, ka bērni var tikt identificēti, radot traumatisku pieredzi, pazemojumu, stigmēšanu, kas var atstāt paliekošas sekas uz šo bērnu nākotni," uzsver biedrība, norādot, ka raidījums vērtējams arī kā būtisku cilvēktiesību pārkāpums.
Centrs aicina institūcijas un uzņēmumus izvērtēt, vai ļaunums, kas nodarīts ar šī raidījuma veidošanu un translēšanu, ir samērojams ar no raidījuma gūto labumu radošajai komandai un kanālam.
viesis