No visām aizņemtajām darbavietām 2018.gada otrajā ceturksnī 621,9 tūkstoši bija privātajā sektorā, kas ir par 1,3% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, bet 289,6 tūkstošu - sabiedriskajā sektorā, kas ir samazinājums par 0,4%.
Vienlaikus statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkstoši brīvo darbvietu, kas salīdzinājumā ar 2017.gada otro ceturksni ir pieaugums par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%. Tostarp privātajā sektorā bija 17,3 tūkstoši brīvo darbvietu, kas ir par 63,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkstoši brīvo darbvietu, kas ir pieaugums par 16,8%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām) 2,6% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,4%, bet privātajā sektorā - 2,7%.
Augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 4,3% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā - 3,1%. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kalpotājiem un vienkāršu profesiju darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.
Šogad otrajā ceturksnī augstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē - 5,1%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 3,8%, būvniecībā - 3,7%, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē - 3,1%, apstrādes rūpniecībā un ūdens apgādes, atkritumu apsaimniekošanas nozarēs - katrā 3%, transportā un uzglabāšanā - 2,9%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,7% un administratīvo un apkalpojošo dienesta darbības nozarē - 2,2%.
Augstākais brīvo darbvietu īpatsvars otrajā ceturksnī bija Rīgas reģionā - 3% no visām darbvietām reģionā jeb 15,1 tūkstotis, savukārt zemākais - Vidzemes reģionā - 1,4% jeb 0,8 tūkstoši.
Pēc apsekojuma metodoloģijas, par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem statistikas pārvalde izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.