Aizsardzībai ambiciozi plāni

NATO mājaslapā publicētā informācija atklāj, ka alianses izvirzīto mērķi sasniedz tikai dažas Eiropas valstis – Vācija (2,32% no IKP), Igaunija un Lielbritānija (abām – 2,14%), Rumānija (2,02%) un Polija (2,01%). Vislielāko finansējumu jeb 3,58% no sava iekšzemes kopprodukta atvēl ASV, bet vismazāk aizsardzībai tērē Luksemburga (0,44%), Beļģija (0,91%) un Spānija (0,92%).

Lai gan aizsardzībai piešķirtās summas nav mazas, dati liecina – kopš 2010. gada valstu ieguldījums, ko tās atvēl aizsardzībai no sava iekšzemes kopprodukta, ir samazinājies vai palicis teju nemainīgs. Neskatoties uz Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas centieniem palielināt jomas budžetu, kopumā alianses vidējie rādītāji ik gadu palēnām ir sarukuši no 3,04% 2010. gadā līdz 2,43% no IKP šogad. Eiropas valstu vidējais rādītājs ir vien 1,47% no IKP, bet Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) – 3,36% no IKP.

Līdzīgi Latvijai, arī Lietuva nākamā gada budžetā aizsardzībai paredzējusi 2% no IKP, bet Igaunija – 2,2%, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem trešdien stāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. "Tie nav griesti un tie nedrīkst būt griesti, ja vēlamies attīstīties, iet līdzi modernajām tehnoloģijām un zināšanām," uzsver Bergmanis.

Viens no aizsardzības budžeta politiskajiem uzstādījumiem, pēc AM parlamentārā sekretāra Viestura Silenieka vārdiem, ir – naudai jāpaliek Latvijā. Tas nozīmē attīstīt vietējo militāro industriju, pēc iespējas vairāk iesaistot Latvijas uzņēmējus armijas nodrošināšanā gan ēku būvniecības, gan materiālu un ekipējuma piegādes, gan transporta jomā. 
Šajā ziņā gan Latvijas uzņēmējiem ir daudz jāmācās, par ko liecina divus gadus ilgušais ekipējuma iegādes konkurss.

"Iekšējo pārsūdzību rezultātā nauda izies ārā no valsts, jo pieņēmām NATO aģentūras piedāvājumu, līdz ar to līgumu nevar apstrīdēt. Uzņēmējiem neatrodot kopsaucēju, šāda situācija izveidojās. Mēs vēlamies palīdzēt saviem uzņēmējiem, bet nevaram viņus ietekmēt," stāstīja ministrs. Savukārt Krapāne Dienai sacīja, ka jau drīzumā ar vietējiem uzņēmējiem plānots parakstīt līgumu par bruņutehnikas remontu un uzturēšanu. 

Pārmaiņas sagaida arī Zemessardzi (ZS), jo līdz nākamā gada beigām aizsardzības nozares vadība sola nodrošināt ikvienu zemessargu ar minimāli nepieciešamo individuālo ekipējumu. NBS komandieris uzdevis šo problēmu atrisināt divus gadus ātrāk, nekā sākotnēji plānots. Taču Bergmanis Saeimas komisijā uzsvēra – viss atkarīgs no iepirkuma procedūras, jo arī šajā gadījumā AM vēlas, lai daļa no ekipējuma būtu ražota Latvijā. "Gribam atstāt naudu šeit, mūsu uzņēmējiem, tādējādi būs garantēta arī piegāžu drošība," norādīja ministrs.

Visu rakstu lasiet 27.oktobra laikrakstā Diena!