Glābēji šogad pirmajā pusgadā no ūdenskrātuvēm ir izvilkuši 51 noslīkušu cilvēku, 26 no tiem atrasti tieši jūnijā, kas ir lielākais skaits jattiecīgajā mēnesī pēdējo piecu gadu laikā. Jāatceras, ka šis skaitlis atspoguļo tikai to bojā gājušo skaitu, kuru izvilkšanā no ūdens iesaistījušies glābēji - kopējais Latvijā noslīkušo cilvēku skaits ir lielāks, skaidro I.Vetere. Pēdējo piecu gadu laikā pēc VUGD informācijas lielākais negadījumu skaits uz ūdens bija 2010.gadā, kad VUGD no ūdens krātuvēm izcēla 146 bojā gājušus cilvēkus. 2010.gada jūlijā bija vislielākais noslīkušo skaits, vienā mēnesī - 54.Cilvēkiem nereti ir priekšstats, ka negadījumi uz ūdens galvenokārt notiek ezeros vai upēs, kas ir dziļākas un kur ir lielākas straumes vai atvari vai neprognozējamāka ūdens tilpnes gultne, taču aizvien vairāk nelaimes gadījumi notiek tieši dīķos. Jūnijā no 26 gadījumiem astoņas reizes glābēji noslīkušo meklēšanu veica dīķos. Tā, piemēram, noslīkušo meklēšana tika veikta, Rīgā Māras dīķī, Gulbenē Vecgulbenes pilsmuižas dīķī, Jelgavā Gulbju dīķī, Līgatnes pagastā un Tukuma pagastā piemājas dīķos. Tie ir gan lielāki, gan mazāki dīķi, un noslīkušie atrasti gan 50 metrus, gan divus metrus no krasta.Iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem ar piemājas baseiniem, kas var būt paredzēti gan peldēšanai, gan tikai kā dekoratīvs elements. Īpaši bīstami tie var būt maziem bērniem - pat, ja ūdens dziļums ir tikai pārdesmit centimetri, bērnam iekrītot šādā baseinā, viņš var arī neizķepuroties. Tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins, uzsver I.Vetere.
Visu nelaimes gadījumu notikuma apstākļus skaidro Valsts
policija. Notikuma vietā no aculiecinieku teiktā ir skaidrs, ka dažās nelaimēs vainojams gan tas, ka peldēties devās iereibis cilvēks,
gan tas, ka karstajā laikā, strauji ienirstot vēsajā ūdenī, cilvēkiem
radušās veselības problēmas.