ĀM negaidīti atsaka vīzas 56 ārvalstu studentiem; universitātes neizpratnē

Kaut abas izglītības iestādes bija noslēgušas vienošanos ar 59 studentiem, atļauja iebraukt un uzturēties valstī tika piešķirta vien trim. Gan Daugavpils, gan Rēzeknes Universitātei tas ir nepatīkams lēmums, jo no ārvalstu studentu piesaistes atkarīga augstāko izglītības iestāžu izdzīvošana.No 38 studentiem, kas ieguvuši tiesības studēt Rēzeknē un jau veikuši iemaksas, pie vīzām tikuši tikai divi. Abi nepālieši jūtas kā veiksminieki, bet skolas vadība par lēmumu ir neizpratnē."Valsts nostāja bija tāda – prioritārais reģions, no kura mēs varam piesaistīt studentus -, ir Indija un Nepāla. Uz to mēs arī likām akcentu," Latgales Reģionālajai Televīzijai saka Rēzeknes Universitātes rektors Edmunds Teirumnieks.Līdzīga situācija arī Daugavpils Universitātē – tur no 21 studentiem, kas tikuši pie iespējas studēt Latvijā, vīzu saņēmis tikai viens. "Gribētos saprast no valsts – vai valstij vajadzīgs tikai lētais darbaspēks, ko pievest celtniecības objektiem, vai valsts ir gatava atvērt eksporta tirgu, lai Latvijā ienāktu reāli diezgan liela nauda, ko saņemtu augstskolas un ko saņemtu valsts, ja šeit ēstu, dzīvotu, pirktu, maksātu [ārvalstu studenti]. Vai arī mēs noroberžojamies un atkal sēžam, skatīdamies uz to, kā sarūk studējošo skaits," norāda Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Ieguldīts laiks un resursi, bet gala rezultāts - niecīgs. Lai no ārvalstu studentiem būtu finansiāls ieguvums, to skaitam jābūt krietni lielākam.Šobrīd neviena no skolām nav saņēmusi skaidrojumu, kas bijis par pamatu atteikt vīzas tik lielam skaitam studēt gribētāju.