Aprit 100 gadi kopš LU dibināšanas

Iegāju LU lapā paskatīties, kā tad izpaudīsies tā 100gades svinēšana. Kaut kāda ceļojoša izstādele, Senāta svinīgā sēde un.... Dievkalpojums. Tas tomēr kaut ko liecina par Latviju kā valsti un tās zinātnes potenciālu, jo ticēt un domāt ir procesi, kas viens otru izslēdz. Kas tic, tas nedomā ar prātu! Tieši tāpat kā ezotēriķi un sektanti LZA mājā. Pat valstīs ar milzīgu reliģijas nozīmi kaut kas tāds tomēr nenotiek. Kur nu vēl tādās, kur Valsts šķirta no Baznīcas.

LU ir vajadzīgs rektors pilnīgi no malas. Kāds, kas tur nekad nav ne studējis, ne strādājis, ne kā citādi jebkad ar to bēdu leju bijis saistīts. Kāds, kas neklausīsies visus, kas lien uz rektorātu ar savām intrigām, kāds, ko nedancinās politiķi un kas neveidos amatus visādām brokveidīgajām, kāds, kas beidzot apzinās un risinās ļoti daudzo LU īpašumu jautājumu, kurus LU neapsaimnieko un noved līdz kliņķim (starp tiem arī arhitektoniski vērtīgi īpašumi, ko cilvēki savulaik LU dāvinājuši). LU ir tāda bēdu leja, ka pat galvenās ēkas smirdošajās tualetēs nevar, piedošanu, podus salabot. Acīmredzot rektoram un viņa branžai ir savējās, kas notiek apkārt, to šie pārāk dāsni atalgotie intriganteļi neredz. Viņi neredz neko, kas nedod viņiem personisku labumu: naudu, varu, ietekmi vai vismaz iespēju pazemot tos, kas ir izcili un par viņiem pārāki. LU lielākā nelaime ir tā, ka izcilības (kā studentu, tā pasniedzēju vidū) tur burtiski iznīcina.

Tas ir arī LU nopelns, ka latviešu tautā tagad ir jaunatnes mēslu bieza kārta, kas latviešu regresa progresā vaino krievus, Krieviju, Putinu un nav spējīga paškritiski palūkoties uz sevi. Tas ir arī LU nopelns, ka latviešu tautā ir radusies pilnīgi nevērtīga paaudze - "6.oktobra paaudze", kura tagad kalpo Rietumu afēristiem un simulē valsts varu ar saviem idiotiskajiem "583 darāmajiem darbiem", neizglītotu un nekaunīgu "nācijas tēvu" pie bezmaksas ēdiena galda.