Savukārt 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.
"Galvenais iemesls, kādēļ pacienti nekonsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, ir bailes no nāves. Pacientam ir sajūta, ka situācija ir pārāk bīstama, tādēļ jārīkojas steidzami. Savukārt pacientiem, kuri slimnīcā ierodas paši, biežākie iemesli ir nevēlēšanās ilgi gaidīt rindā pie ģimenes ārsta un nevarēšana tikt pie ģimenes ārsta tuvāko dienu laikā," tā norādīja slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Viņš skaidroja, ka pašlaik atkarībā no reģistrēto pacientu skaita ģimenes ārsts strādā četras piecas stundas dienā - ja pacients saslimst vakarā, kad ģimenes ārsts jau beidzis pieņemšanu un būs pieejams tikai, piemēram, nākamās dienas pēcpusdienā, pacients vienkārši ir spiests saukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai pats braukt uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu.
No pacientiem, kuri slimnīcas uzņemšanas nodaļā ierodas paši, tikai aptuveni 20% tiek stacionēti slimnīcā, bet pārējie pēc izmeklēšanas vai nepieciešamās palīdzības saņemšanas tiek palaisti mājās, norādīja Višņakovs.
Kā aģentūru LETA informēja slimnīcas preses pārstāve Aija Lietiņa, no aptaujātajiem pacientiem, kuri tika stacionēti slimnīcā, 34,6% nebija konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo nevēlējās ilgi gaidīt rindā uz pieņemšanu. 32,7% norādīja, ka ģimenes ārsts tuvāko dienu laikā nebija pieejams. 15,4% kā iemeslu minēja pēkšņu veselības problēmu parādīšanos brīvdienā, svētku dienā vai naktī. 7,7% pacientu atklāja, ka gluži vienkārši neuzticas savam ģimenes ārstam. 5,8% pacientu nebija konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo ārsts atrodas citā pilsētā. Savukārt 1,9% atzina, ka nemaz nav reģistrējušies pie ģimenes ārsta, un tikpat liels aptaujāto skaits kā iemeslu norādīja to, ka bijusi sajūta - situācija ir neatliekama.
Arī no pacientiem, kuri pēc izmeklēšanas vai nepieciešamās palīdzības saņemšanas slimnīcas uzņemšanas nodaļā uzreiz tika palaisti mājās, vairums - 35,8% - norādīja, ka vispirms nav konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo pie viņa ilgi jāgaida rindā uz pieņemšanu. 22,6% norādīja, ka pie ģimenes ārsta tuvāko dienu laikā nav iespējams tikt. 13,3% pacientu ģimenes ārsts atrodas pārāk tālu, kā arī tikpat liels skaits pacientu savam ģimenes ārstam neuzticas. 9,4% pacientu akūtas veselības problēmas bija pārsteigušas brīvdienā, svētku dienā vai naktī. 5,6% pacientu atzina, ka viņiem nemaz nav sava ģimenes ārsta.
Analizējot datus par pacientiem, kuri paši ieradušies slimnīcā un uzreiz pēc izmeklēšanas vai palīdzības saņemšanas palaisti mājās, tika noskaidrots, ka 83% no tiem bija rīdzinieki un tikai 17% dzīvo ārpus galvaspilsētas.
Savukārt no aptaujātajiem pacientiem, kuri slimnīcā ieradās paši jau pēc konsultācijas ar ģimenes ārstu, lielākā daļa - vairāk nekā 38% - norādīja, ka to darījusi pēc ģimenes ārsta ieteikuma.
No pacientiem, kuri pēc izmeklēšanas vai palīdzības saņemšanas tika palaisti mājās, kā iemeslu vērsties RAKUS uzņemšanas klīnikā ģimenes ārsta ieteikumu norādīja 38,3%. Teju ceturtdaļa jeb 23,4% pacientu bija devušies uz slimnīcu, jo ģimenes ārsts nav sniedzis skaidras rekomendācijas. 17% bija pārliecināti, ka ģimenes ārsta nozīmētā ārstēšana ir neefektīva. 14,9% pacientu norādīja, ka ģimenes ārsts nav iedevis nosūtījumu pie speciālista, pie kura, viņuprāt, nepieciešams konsultēties konkrētās veselības problēmas gadījumā. 6,4% pacientu bija devušies uz slimnīcas uzņemšanas klīniku, jo nevēlējās ilgi gaidīt rindā uz ģimenes ārsta nozīmētiem papildu izmeklējumiem.
Savukārt no pacientiem, kuri tika stacionēti slimnīcā, 41,7% norādīja, ka vērsties RAKUS uzņemšanas nodaļā konsultācijas laikā ieteicis ģimenes ārsts. Ceturtā daļa aptaujāto bija devušies uz slimnīcu, lai nebūtu ilgi jāgaida rindā uz ģimenes ārsta nozīmētiem papildu izmeklējumiem. 16,7% pacientu pēc ģimenes ārsta apmeklējuma bija meklējuši palīdzību slimnīcā, jo viņa nozīmētā ārstēšana bijusi neefektīva. 8,3% aptaujas dalībnieku norādīja, ka ģimenes ārsts nav sniedzis skaidras rekomendācijas. Tikpat pacientu meklēt palīdzību slimnīcā bija pamudinājusi tas, ka ārsts nav nosūtījis pie speciālista.
Aptauja noritēja trīs mēnešus un tajā piedalījās 400 RAKUS pacientu. Viens no galvenajiem pacientu aptaujas mērķiem bija noskaidrot, kādēļ slimnīcā vēršas tik liels skaits pacientu, kuru dzīvība nav apdraudēta un kuri nepieciešamo palīdzību varētu saņemt primārās veselības aprūpes iestādē. Ik dienu RAKUS nokļūst aptuveni 200 pacientu, no kuriem aptuveni 70 ierodas paši. Otrs aptaujas mērķis bija noskaidrot pacientu apmierinātību ar slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem. Tāda pati aptauja slimnīcā veikta pirms diviem gadiem.
lieki birokrāti
birokrāti cilvēknīdēji
Juhaidi