Pērn tika piešķirts 21,1 tūkstotis vecuma pensiju, no kurām 12 tūkstoši – sievietēm, deviņi tūkstoši – vīriešiem. Vienai ceturtajai daļai pensionāru tika piešķirtas pensijas, kas ir mazākas par 300 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka gandrīz pusei no šiem senioriem daļa darba stāža ir uzkrāta citā valstī un attiecīgi tajā ir piešķirta vecuma pensija, tas nozīmē, ka šī mazā apjoma pensija nav vienīgie ienākumi. Tai pašā laikā 12% jaunpiešķirto pensiju ir minimālās pensijas apmērā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati, un nav ziņu, ka šiem cilvēkiem būtu pensijas citās valstīs. Pensijas minimālajā apmērā piešķirtas 10% sieviešu un 13% vīriešu (no kopskaita attiecīgajam dzimumam), savukārt virs 700 eiro – 26% sieviešu un 27% vīriešu. Lai arī pēdējos gados minimālā apmēra pensiju saņēmēju skaits ir krietni sarucis, tās joprojām veido vērā ņemamu daļu jaunpiešķirto pensiju. Un absolūtos skaitļos vairāk sieviešu nekā vīriešu saņem minimālo pensiju.
"Sievietes dzīvo aptuveni par 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši, tādējādi biežāk paliek vienas. Turklāt sievietēm bieži ir mazāks darba stāžs, ko ietekmē bērnu kopšanas atvaļinājumi un saistītās slimības lapas. Šie faktori ilgtermiņā negatīvi ietekmē pensijas apjomu, un sievietēm ir grūtāk izdzīvot ar pieejamiem līdzekļiem," norāda CBL Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Agnese Zvaigznīte.
Mazākas algas
2023. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00