Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Ārsti krāpj valsti, izdomājot pacientu vizītes un slimības

Mēdz būt ārsti, kuri krāpjas, piesūtot valstij rēķinus par neveiktām manipulācijām un konsultācijām, - par to pārliecinājušies pacienti, kuri portālā latvija.lv pārbaudījuši, kādus valsts apmaksātos pakalpojumus viņi saņēmuši. Tur arī atklājušies ārstu «pierakstījumi». Tomēr maz pacientu sūdzējušies par konstatēto, liecina nelielais Veselības inspekcijā (VI) iesniegto sūdzību skaits.

Daži pacienti, kuri par sevi atklājuši pārsteidzošus datus, arī dalījās ar Dienu pieredzē. Piemēram, Rūta (pacientu vārdi mainīti) uzzināja, ka ginekoloģe, pie kuras viņa sen vairs neārstējas, turpina viņu ik gadu izmeklēt, bet Annas bērniem zobus regulāri labo kāds nekad neapmeklēts zobārsts. Viņas šovasar vērsās VI. Šādu iesniegumu gan VI nav daudz - pērn vērsušies 14 pacientu, šogad - septiņi. Kopš 2011. gada portālā latvija.lv ir pieejama sadaļa Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, kur ikviens iedzīvotājs autorizējoties var atrast informāciju par to, kādus valsts apmaksātos pakalpojumus saņēmuši. Ārstu «pierakstījumi» rada ne mazumu zaudējumu - izvilta ne tikai nauda no valsts budžeta, arī kropļota veselības aprūpes statistika, sagrozīti pacientu dati. Iespējams, cilvēki pārāk naski nesūdzas, jo parasti jau viņi nav zaudējuši naudu, bet gan valsts. Tomēr VI aicina iedzīvotājus iepazīties ar saviem datiem latvija.lv un ziņot, ja atklāj neatbilstības.

«Rēgu pacienti»

Rūta par latvija.lv jau iepriekš zinājusi, taču par sadaļu Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumiieinteresējusies, kad draudzene tur atklājusi ievērojamu valstij piesūtītu rēķinu par reāli viņai neveiktām ķirurģiskām manipulācijām. Arī Rūtu gaidīja pārsteigums. Viņa stāsta - 2006. gadā apmeklējusi kādu ginekoloģi, ar kuru sadarbību pārtrauca jau pēc gada. Tomēr sev par lielu izbrīnu Rūta atklāja: ārste viņai it kā esot veikusi ginekoloģisko izmeklēšanu - profilaktisko apskati gan 2008. gada martā, gan ginekoloģisko izmeklēšanu 2009. gada maijā. Turklāt 2009. gada maijā ginekoloģe Rūtai arī noteikusi diagnozi «mastodīnija», lai arī šāda slimība viņai nekad nav bijusi. Kopējā summa, kuru ārste pieprasījusi apmaksāt no valsts budžeta šajā laikā, kopā ir Ls 25,73.

«Summa it kā nav liela, taču pieļauju, ka neesmu vienīgā šāda «rēgu paciente»,» saka Rūta. Par ārstes rīcību viņa ir neizpratnē: vai tiešām ārsti nerēķinās, ka vienā brīdī pacienti sāks pārbaudīt savus datus, ņemot vērā, kā attīstās e-vides pakalpojumi? Labi, ka portālā pacienti varot iepazīties ar saviem datiem, vēl būtu nepieciešami uzlabojumi - pagaidām process ir ķēpīgs, jāpārbauda atsevišķi pa gadam katrs ambulatorais talons.

Arī Anna ar portāla palīdzību uzzinājusi brīnumainas lietas par saviem bērniem. «Brīnumu» sākums sakrīt ar brīdi, kad Anna reģistrējusi ģimeni pie cita ģimenes ārsta citā pašvaldībā. Dati rāda, ka šās pašvaldības zobārsts viņas bērniem ļoti regulāri sācis labot zobus, lai gan patiesībā bērni pie viņa nekad nav bijuši. «Neesam pat viņu redzējuši. Nedaudz pārspīlējot - salabojis gandrīz vairāk zobu, nekā vispār ir mutē,» saka Anna. Meita zobārstu it kā pērn apmeklējusi desmit reižu, salaboti zobi par 70 latiem no valsts naudas, bet dēls pēdējā pusgada laikā bijis 14 reižu - labotas 30 zobu virsmas par 100 latiem. Ilze savukārt VI vērsusies, lai noskaidrotu, kāpēc par dzemdībām, par kurām viņa maksājusi kā par maksas pakalpojumu - vairākus simtus latu -, arī no valsts vēl paņemta līdzīga naudas summa.

Visas sūdzības pamatotas

Dienai stāsta VI Līgumu uzraudzības nodaļas vadītāja Iveta Šica, no iedzīvotāju sūdzībām saistībā ar portālulatvija.lv pērn izcēlās divas veselības aprūpes pakalpojumu grupas. Trīs gadījumos bija sūdzības par bērniem nesniegtiem zobārstniecības pakalpojumiem, par ko valsts bija samaksājusi, bet seši iesniegumi bija par ārstu speciālistu - ginekologu, otolaringologu, ķirurgu - neveiktiem izmeklējumiem un konsultācijām.

Par konstatētām neatbilstībām iedzīvotāji var rakstīt iesniegumu VI un sūtīt to pa pastu, var arī uz VI atnest gatavu iesniegumu, kā arī nākt konsultēties ar inspektoriem un kopā noformēt iesniegumu. Ja ir elektroniskais paraksts, var iesniegumu sūtīt elektroniski. «Pie iesniegumiem mudinām arī, cik vien iespējams, pievienot pierādošos dokumentus, kādi ir iedzīvotāju rīcībā. Kāds maksājumu dokuments, kāda medicīniskā dokumentācija,» saka I. Šica. No pērn iesniegtajiem 14 iesniegumiem trīs bija neatbilstoši noformēti, proti, tie bija anonīmi, tāpēc izskatīti tika 11. Visos izskatītajos atklājās ārstu veiktie pārkāpumi. Viens no skaļākajiem gadījumiem saistās ar kādu zobārstu, kurš vienlaikus strādāja privātpraksē un slimnīcā. Pret viņu kolektīvā sūdzībā vērsās seši vecāki - zobārsts bija uzskaitījis pakalpojumus par bērniem faktiski nesniegtiem zobārstniecības pakalpojumiem. Kad pierādīja ārsta vainu, slimnīca uzreiz pārtrauca darba attiecības ar ārstu, atceras I. Šica.

Cer uz e-veselību

Par to, kādēļ ārsti veic «pierakstījumus», I. Šica paskaidro: lai ārsts saņemtu naudu par veikto pakalpojumu, viņam tikai jāieraksta dati elektroniskajā datu sistēmā. Tur datus saraksta šifrētos veidos, un, līdzko tie parādās sistēmā, datus iekļauj rēķinā, kurš tiek sagatavots katra mēneša beigās un kuru apmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD), stāsta I. Šica. Turklāt, jo vairāk iestāde iepriekšējā gadā strādājusi, jo lielāka varbūtība, ka nākamajā gadā valsts piešķirs lielāku kvotu - tā varēs sniegt lielāku pakalpojuma apjomu.

Par «pierakstījumiem» ārstiem draud administratīvā atbildība. VI liek nepamatoti uzrādīto pakalpojumu vērtību atgriezt atpakaļ valsts budžetā naudas izteiksmē, kā arī preventīvos nolūkos negodīgajiem ārstiem var piemērot līgumsodu vairākkārtīgā pakalpojuma tarifa apmērā. Piemēram, kādam zobārstam pērn tika piemērots līgumsods - vairāk nekā 1500 latu -, kā arī bija jāatgriež valstij nauda par neveiktajiem pakalpojumiem. Ja VI konstatē atkārtotus pārkāpumus, varot arī rosināt līguma laušanu.

I. Šica uzsver - e-portālā konstatētie «pierakstījumi» ir tikai maza daļa no visiem atklātajiem pārkāpumiem. Lielāko daļu VI konstatē, veicot regulāru uzraudzības darbu, piemēram, analizējot sistēmas datus. Saistībā ar latvija.lvsūdzībām no valsts budžeta pērn nepamatoti apmaksātas manipulācijas 741 lata apmērā un līgumsodos ārsti samaksāja 2295 latus. Taču kopumā 2011. gadā VI konstatēja zaudējumus un atgūstamos naudas līdzekļus veselības aprūpes budžetā un pacientiem 110 000 latu apmērā.

Atzīstot, ka «pierakstījumi» ir negodīga un neētiska rīcība, mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris saka - iespējams, daļa ārstu tos veic, lai savilktu galus nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma apstākļos, taču daļa arī mantkārības nolūkos, lai vairotu ienākumus. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) uzskata, ka «pierakstījumu» problēmu palīdzēs risināt e-veselības ieviešana: «Es esmu par sistēmiskiem risinājumiem. Ir jāievieš e-veselības sistēma, tad palielināsies vienotā sistēmā iespējas izķert šādus gadījumus.» No augusta Veselības ministrija plāno palaist e-veselības projektu testa režīmā, savukārt, iespējams, jau nākamgad tiks ieviesta e-veselība.

Kur pārbaudīt

No 2011. gada pieejams vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv

Portālā autorizējoties, ikviens iedzīvotājs var saņemt informāciju par valsts apmaksātajiem ārstu apmeklējumiem, veiktajām manipulācijām, kā arī noteiktajām diagnozēm.

Lai uzzinātu, kādi valsts apmaksāti medicīnas pakalpojumi saņemti, jāmeklē sadaļa Medicīniskie pakalpojumi, ārstniecība, medikamenti, veselīgs dzīves veids, veselības apdrošināšana, pakalpojumi invalīdiem, tad Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

Ja, pārbaudot datus, pacients konstatē, ka iekļauti pakalpojumi vai izmeklējumi, kuri nav veikti, viņš var vērsties Veselības inspekcijā Klijānu ielā 7 ar iesniegumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas