Grozījumus izstrādājusi Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, kā arī Aizsardzības ministrija.
Likumprojektā paredzētie grozījumi galvenokārt saistīti ar nepieciešamību pārņemt ES direktīvu par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā nacionālajos normatīvajos aktos.
Grozījumos precizētas pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību - pētniekam paredzēts piešķirt neierobežotu piekļuvi darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā pašlaik noteiktais un direktīvas nosacījumiem atbilstošais 20 darba stundu nedēļā ierobežojums.
Tāpat paredzēta iespēja pētniekiem un studentiem uzturēties Latvijā saskaņā ar citu ES dalībvalstu izsniegtajām vīzām un uzturēšanās atļaujām. Pētniekiem pieļaujamais uzturēšanās laiks nedrīkst pārsniegt 180 dienas jebkurā 360 dienu laikposmā, bet studentiem, kas piedalās Eiropas Savienības (ES) mobilitātes programmās - 360 dienas.
Tāpat grozījumi paredzēts piešķirt neierobežotu pieeju darba tirgum maģistra vai doktora programmā studējošajiem ārzemniekiem. Šobrīd pastāvošais regulējums šādas tiesības nosaka tikai ārzemniekiem, kuri studē maģistra vai doktora programmas pēdējos divos studiju semestros un tas rada neviennozīmīgas situācijas, kad, piemēram, ārzemniekam, kurš studē maģistra programmā, pārejot uz doktora programmu, šādu tiesību vairs nav. Minētais regulējums palīdzēs piesaistīt darba tirgum augsti kvalificētus ārzemniekus, kuri ieguvuši izglītību Latvijā.
Tāpat neierobežotu piekļuvi darba tirgum paredzēts piešķirt arī ārzemniekiem, kas ir tādu valstu pilsoņi, kuri var ieceļot bezvīzu ieceļošanas kārtībā, un kuri Latvijā uzturas saskaņā ar jauniešu darba brīvdienu programmām. Ievērojot iepriekš minēto, jāsecina, ka minētais ieceļotāju skaits nerada ne nelegālās imigrācijas risku, ne arī pārmērīgi ietekmē Latvijas darba tirgu.
Šobrīd spēkā esošais Imigrācijas likums, kas pašlaik nosaka imigrācijas politiku Latvijā, ir pieņemts 2002.gadā, un 15 gadu laikā kopš tā pieņemšanas likumā katru gadu veikti grozījumi gan lai pārņemtu Eiropas Savienības normatīvos aktus, gan lai precizētu likumu nacionālā līmenī, kā rezultātā likuma piemērošana un tā normu interpretācija ir kļuvusi samērā sarežģīta.
Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.