Ārzemēs saņemto dos Latvijai

"Man no sākuma bija šoks, adaptācijas šoks, jo tomēr piecus gadus pavadīju Anglijā, kas nav īss periods," tā sarunā ar Dienu stāsta Aleksejs Čepuļskis, viens no sešiem jauniešiem, kuri patlaban strādā kādā no valsts institūcijām jauniešu reemigrācijas programmas ietvaros. Šo iespēju atgriezties Latvijā izmantojis arī Emīls Ķīlis, kurš Anglijā pavadījis septiņus gadus un ieguvis tur ļoti labu izglītību. Abi jaunieši ir apmierināti un redz sev izaicinājumus arī Latvijā, tostarp uzlabot valsts pārvaldi kopumā.

Emīls uz Lielbritāniju prestižākas izglītības meklējumos – vismaz tā viņš toreiz uzskatīja – devās 2007. gadā uzreiz pēc vidusskolas beigām. Vietu viņš sev atradis Lenkasteras Universitātes Socioloģijas nodaļā, kurā specializējies jautājumos, kas skar zinātnes un tehnoloģijas ietekmi uz sabiedrību un tās attīstību. Tur ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu, un tūlīt pabeigta būs arī doktorantūra. Ar iegūto izglītību viņš ir ļoti apmierināts, bet toreiz nav bijusi izpratne, kā izmērīt augstskolu kvalitāti. Tagad Emīls ir pārliecināts, ka arī  Latvijā viņam būtu bijuši ļoti kompetenti pasniedzēji. Pieredze ārzemēs gan devusi neatkarību, jo, palicis Latvijā, puisis, visticamāk, būtu turpinājis dzīvot pie vecākiem. Ārzemēs kopumā pavadīti aptuveni septiņi gadi.  

Iemesls, kāpēc Emīls Latvijā nav atgriezies agrāk, ir tieši lielā iesaiste akadēmiskajā vidē. Paralēli mācībām viņš strādājis gan pētniecības institūtā Lielbritānijā, gan paralēlos darbos Latvijā, tulkojot dažādus darbus. Turklāt ar Latviju saikne nav zudusi arī tāpēc, ka kopš pagājušā gada aprīļa iesaistījies projektā, tā ietvaros gūta arī darba pieredze Rīgas Ekonomikas augstskolā un Latvijas Universitātē. Emīls arī stāsta, ka tajā vidē bija jau iedzīvojies – bija draugi, sociālā dzīve –, taču vēlējies arī atgriezties Latvijā pavisam. Galvenokārt tāpēc, ka gribējis paņemt pauzi no akadēmiskās dzīves. Viņš arī nenoliedz, ka dzimtenes ir pietrūcis. Īpaši viņam simpatizē Rīga – ir tā apziņa, ka liela pilsēta, bet tajā pašā laikā to ir iespējams izstaigāt. Turpretī lielajās pilsētās Lielbritānijā bijusi nospiedoša sajūta. 

Tramplīns, lai atspertos

Pēc prestižas izglītības tiecies arī Aleksejs, tāpēc 18 gadu vecumā devies studēt uz Jorkas Universitāti Lielbritānijā. Viņam tolaik bijis nepieciešams izaicinājums. Par savu jomu viņš izvēlējies ekonomiku un finanses, un šajā laikā iegūts ne tikai bakalaura, bet arī maģistra grāds grāmatvedībā un finanšu menedžmentā. Puisis studējis arī Londonā. Darbu atradis kompānijā, kurā strādāts ar finanšu informāciju. 

Atšķirībā no Emīla Aleksejs līdz galam iedzīvojies sabiedrībā īsti nebija. Vairākums draugu arī bijuši uz Lielbritāniju atbraukušie. Puisis skaidro, ka tur sabiedrība, no vienas puses, ir atvērta, bet, no otras puses, neļauj svešiniekam iekļauties. Aleksejs arī stāsta, ka pastāvējusi iespēja, ka viņš tur paliek uz dzīvi, bet tajā pašā laikā visu laiku domājis par Latviju. Posmu, ko dzīvojis ārzemēs, viņš uzskata par tādu kā tramplīnu, lai atspertos un pēc tam dzīvotu te. Tāpēc arī agrāk nav atgriezies – vēlējies uzkrāt zināšanas un pieredzi, kas arī izdevies. 

Ar 1000 eiro pietiek

Abi puiši par programmu uzzinājuši no draugu un radu ieteikumiem. Emīls gan atzīst, ka pirmajā brīdī, pētot konkursa nosacījumus, domājis, ka diez vai viņam ir ko piedāvāt, taču rezultāts izrādījies labs. Savukārt Aleksejs uzskatīja, ka Latvijā valsts pārvaldē lieti noderētu speciālisti ar ļoti labām valodu zināšanām. Rezultātā abi puiši izturējuši atlasi un nu pilnībā atgriezušies Latvijā. Emīls ieguvis darbu Fiskālās disciplīnas padomē, savukārt Aleksejs strādā Lauku atbalsta dienestā. Turklāt puišiem darbs tiešām patīkot, tas izrādījies pat interesantāks, nekā sākumā domāts. Aleksejs gan atzīst, ka sākumā bijis nedaudz apmulsis. Viņa izglītība vairāk saistīta ar grāmatvedību un finanšu menedžmentu, bet strādāt vajadzējis audita departamentā. "Pirmās dienas es nezināju, kur es varu izmantot savas zināšanas, bet pēc kādas nedēļas, pirmkārt, sapratu, ka darbs ir ļoti interesants un daudzpusīgs, un, otrkārt, sapratu, ka man ir ko dot," stāsta puisis. Patlaban Aleksejs ir atbildīgs par lauksaimniecības politikas ieviešanu un kontrolē to, lai šī politika tiktu realizēta efektīvi, paralēli domājot, kā to uzlabot.

Visu Annas Bērziņas rakstu Jaunieši izaicinājumu redz arī Latvijā lasiet pirmdienas, 27. jūlija laikrakstā Diena!