Tas nozīmē, ka Baltijas reģionā krāpniecisku darbību intensitāte ir ļoti augsta. "Tik tiešām, salīdzinot ar citām OECD dalībvalstīm, Latvijā būtiski biežāk iedzīvotāji ir zaudējuši naudu finanšu krāpniecības rezultātā. Diez vai tas mierinās, bet vēl dramatiskāka situācija ir, piemēram, Igaunijā," teic Latvijas Bankas (LB) Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. Biežāk krāpniecības rezultātā finanšu līdzekļus zaudē iedzīvotāji, kuru finanšu pratība nesasniedz minimālo nepieciešamo līmeni, lai spētu rīkoties ar savām privātajām finansēm efektīvi, tomēr ir gadījumi, kad par krāpnieku upuriem kļūst arī pietiekami prasmīgi iedzīvotāji.
Vairumā krāpniecības gadījumu iedzīvotāji paši maksājumus apstiprinājuši. Šobrīd, ja iedzīvotāji paši veic darījumu apstiprināšanu, izņem naudu, ko skaidrā veidā atdod finanšu krāpniekam, tad bankām par to atbildība nav jāuzņemas. Likums nosaka, ka bankām jāatmaksā izkrāptā nauda tikai tad, ja klienti maksājumus nav apstiprinājuši ar stingro autentifikāciju. Savukārt, piemēram, 2019. gadā Lielbritānijā bankas un finanšu nozares uzņēmumi (bet ne visi) ir brīvprātīgi pievienojušies iniciatīvai – Nosacītās atlīdzināšanas modelim (The Contin - gent Reimbursement Model), kas izstrādāts, lai atlīdzinātu krāpniecībā cietušajiem, ja tie veikuši pārskaitījumus maksājumu saņēmējiem, kurus uzskata par leģitīmiem (Authorised Push Payment (APP) krāpniecība). Tā var būt, piemēram, romantiskā, ieguldījumu krāpniecība vai kad krāpnieki izliekas par kādu personu – tirgotāju, piegādes uzņēmumu utt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00