SM norāda, ka Latvija ir gandarīta par šo lēmumu, jo tiesību aktu izskatīšanas stadijā un tiesvedības procesā Latvija vienoti ar citām dalībvalstīm iebilda par pakotnes elementiem, kas bija pretrunā samērīguma principam, brīvā tirgus un klimata nosacījumiem.
Ministrijas ieskatā 2020.gadā apstiprinātā Mobilitātes pakotne kopumā rada negatīvu precedentu un ietver nosacījumus, kas ir vērsti nevis uz nozares attīstību, bet atsevišķu reģionu pārvadātāju darbības ierobežošanu.
Pakotnē noteiktās prasības kopumā neveicina Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus stiprināšanu, rada ievērojamu administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt nav atbilstošas ES klimata politikai un var radīt negatīvu ietekmi uz ceļu satiksmes drošību, atzīmē ministrijā.
SM uzsver, ka šie noteikumi ne tikai nevajadzīgi apgrūtina nozari, bet galvenokārt "mākslīgi" rada papildu tukšos braucienus. Turklāt noteikums atgriezties reģistrācijas valstī visvairāk ietekmē valstis, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no ES centra, un nokļūšana no viena punkta uz otru prasa vairāk laika.
SM norāda, ka vairākas ES dalībvalstis iesniedza prasību lietā attiecībā uz vairākiem Mobilitātes aspektiem, piemēram, aizliegums transportlīdzekļu vadītājiem izmantot regulāro vai kompensējošo iknedēļas atpūtas laikposmu transportlīdzeklī, pārvadātāju pienākumu organizēt savu transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai tie ik pēc četrām nedēļām atgrieztos uzņēmuma darbības centrā vai savā dzīvesvietā un citas prasības.
Tiesa spriedumā noraidīja minētās prasības, izņemot pienākumu atgriezt transportlīdzekli ik pēc astoņām nedēļām.
LETA jau ziņoja, ka no 2022.gada 21.februāra ES Mobilitātes pakotne paredzēja, ka kravu pārvadātājam ir jānodrošina, ka uzņēmuma rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, tiek atgriezti uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās.