Tur atrodamas ziņas pat par 15 gadus veciem konkursiem. Tajā skaitā par precēm un pakalpojumiem, ko Amerikas valdības struktūras pirkušas citu valstu vajadzībām. Arī Latvijai. TV3 raidījuma Nekā Personīga aplēses liecina, ka Latvija no Amerikas, galvenokārt armijas spēka stiprināšanai, saņēmusi 124 miljonus dolāru.Pētot _Sunligh Foundation _apjomīgajā datu bāzē publicētos iepirkumu dokumentus, var secināt, ka ASV mūsu valstī atbalstāmie projekti, visticamāk, izvēlēti stratēģiski un ar tālredzīgu domu. Ja Latvijā vai tuvējās valstīs nākotnē rastos militārs konflikts vai sāktos nemieri, būtu atsevišķi atbalsta punkti, kas palīdzētu notiekošo kontrolēt. Radaru sistēmas, kas pēta gaisā notiekošo, tuvu Rīgas ostai esoša jauna medicīniskās palīdzības stacija, reģionos uzlaboti ugunsdzēsēju depo, piejūras zonā izveidotas jūras spēku izsēšanās vietas. Lai novērstu teroristu vēlmi caur Latviju pārvadāt aizliegtas kravas, aprīkota arī muita. Pētīts stāvoklis stratēģiskiem infrastruktūras objektiem ostās un lidostā."Tas nav arī tik daudz detalizēti un publiski komentējams jautājums. Sadarbība notiek. Sadarbība notiek vairākās jomās, bet es domāju, ka par to, kurš ko konkrēti pērk un kādā veidā izņemot tad, ja tas nav saistīts ar atiecīgajiem likumiem, kas regulē stratēģisko preču apriti, tad arī ārlietu ministrijai neviens informāciju īpaši nesniedz," raidījumam atzīst ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.ASV vēstniecība atsakās no jebkādiem komentāriem par dokumentiem, kas Sunligh Foundation datu bāzē attiecas uz iepirkumiem Latvijai. Vēstniecība vien atklāj, ka savienoto valstu finansējuma apjoms Latvijai no 1993.gada ir 124 miljoni 600 tūkstoši dolāru. Galvenokārt nauda dota armijas vajadzībām. Kādi ieroči un tehnika iepirkta nestāsta ne vēstniecība, ne aizsardzības ministrija. Tam iztērēti 80,8 miljoni dolāru. Apmācībai un tehnikai Afganistānas misijas nodrošināšanai pēdējo trīs gadu laikā vien no ASV nākuši 18 miljoni dolāru. Vēl Latvijas karavīriem lietošanā nodotas 20 mīnu izturīgas armijas bruņmašīnas. Vēl trīs piešķirtas apmācībām te pat Latvijā. Mūsu virsnieku un citu armijnieku mācībām iztērēti gandrīz 20 miljoni daolāru. "Nu diemžēl diezgan tālu vēl tas mirklis, kad mūsu finansējums aizsardzībai būs 2% un mūsu rocība ir tāda kāda viņa ir. Un atsevišķiem svarīgiem partneriem priekš ASV, kas ir kopā arī ar viņiem misijās, viņi dod iespēju saņemt papildus palīdzību finansējuma veidā. Un tas strādā tā, ka viņi piešķir zināmu summu, kuru mēs varam lemt kādos ekipējumu iepirkumos mēs tērējam ar nosacījumu, ka viņiem ir jāatbilst mūsu plāniem – viens; un ka tas ir ASV ražots produkts," saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.Datubāzē atrodami visdažādākie iepirkumi, kas domāti Latvijas armijai. Lielvārdes lidlaukam ASV Industrijas un drošības birojs meklēja firmas, kas lidlaukā būvētu lidmašīnu apkopes angārus, munīciju telpas, smēreļļu krātuvi. Kontrakta apjoms 5-8 miljoni eiro. Pirms pāris gadiem Latvijai iepirktas 28 nakts redzamības ierīces, pirms astoņiem gadiem ASV armija Latvijai piegādāja apjomīgu daudzumu dažādas IT detaļas, kabeļus un datorus. Rēzeknes lidlaukā Audriņu novadā 2003.gadā uzbūvēja ASV ražotu, astoņus miljonus latu vērtu radaru. Tas ļauj kontrolēt gaisa telpu 30 kilometru augstumā un 450 kilometru radiusā. Tātad arī tuvējos Krievijas un Baltkrievijas apgabalus. Kā liecina Sunligh Foundation datu bāze - gadu pirms tam Amerikas Gaisa Suverenitātes operāciju centrs meklēja uzņēmumus, kas apkalpos Audriņus un vēl 10 valstīs esošus radarus. Iepirkuma apjoms - 18 miljoni dolāru. Konkursā atrada kādu amerikāņu firmu, kas radaru apkalpo joprojām. Savukārt ASV Tirdzniecības un attīstības aģentūra tērēja 690 170 dolāru Amerikas speciālistiem, kuriem Latvijas Gaisa satiksmē bija jāpēta kā uzlabot gaisa satiksmes drošību lidostā Rīga. Kā secinājusi ASV institūcija - lidostā kāpuši lidojumu apjomi un tas kļuvis par ASV drošībai svarīgu aspektu. Latvijas gaisa satiksme mums skaidro, ka naudu no ASV nav saņēmusi – tikai ASV ekspertu ieteikumus, ko izmantojusi savā darbā.Līdzīgu papīru darbu par vairākiem simtiem tūkstošiem ASV eksperti veica Latvijas ostās. Pirms astoņiem gadiem satiksmes ministrija noslēdza līgumu ar ASV Tirdzniecības un attīstības aģentūru, jo amerikāņi ļoti vēlējušies izpētīt, vai ostas Rīgā, Liepājā un Ventspilī ir drošas. Tāpēc ASV puse uzstāja, ka jāveido Latvijas ostu drošības plāns. Projektam piešķīra 390 740 dolāru. Latvijas jūras administrācija konkursā pēc amerikāņu noteiktajām prasībām atrada firmu, protams amerikāņu, kuras eksperti inspicēja ostas un gatavoja ieteikumus. Rezultāts – apaļa nulle. Ekspertu ieteikumi bijuši Latvijas apstākļiem nederīgi un tā arī neviens līdz šodienai nav ieviests. "Tika sagatavotas rekomendācijas. Faktiski šīs rekomendācijas tā ļoti īsi saņemot ieteica, rekomendēja izveidot Latvijā tādu modeli kāds ir ASV. Mums tas nozīmētu jaunu struktūru veidošanu, funkciju pārdali, milzīgu finansējumu, kas būtu jāiegulda un tātad šī iemesla dēļ rekomendācijas faktiski netika realizētas. Ar to arī stāsts beidzās," stāsta Latvijas jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.Bailēs no teroristiem drošība Latvijas pierobežā nodrošināta ne tikai gaisā un ūdenī. ASV Slepenā dienesta (United States Secret Service) viena no nodaļām, iepirka triju Baltijas valstu vajadzībām 15 pārvietojamas ierīces, ar ko uz robežas varētu pārbaudīt aizzīmogotu konteineru saturu un noteikt sastāvu šķidrumiem. Stratēģiski punkti nelaimju un teroraktu gadījumos ir glābšanas dienesti – ugunsdzēsēji un mediķi. Pēdējos gados ASV devusi 2,3 miljonus dolāru, lai atjaunotu vairākas ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta ēkas astoņās pilsētās ( Strenčos, Gulbenē, Valkā, Līvānos, Ķeipenē, Aizkrauklē, Liepājā un Ventspilī). Pirms pāris mēnešiem noslēdzās iepirkums, lai Grebenščikova ielā Rīgā – netālu no pilsētas centra un arī ostas, izveidotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dispičeru centru Krasts un vietu kur bāzēties ātrās palīdzības automašīnām. Remontdarbi vēl nav sākušies. Projekta summa – 685 000 dolāru. Bet Kuldīgā drīz lietošanā nodos par 900 000 dolāru veidotu līdzīgu centru. Nākotnē tādu būvēs arī Ventspilī. Dienesta vadība Armands Ploriņš apstiprina, ka ASV struktūras naudu Latvijā gulda stratēģiski domājot kā ieguldītais var pašiem palīdzēt, ja tāda vajadzība radīsies. ASV Valsts Departaments pirms gada meklēja arī apdrošinātājus, kas rūpētos par pašu darbienikiem vēstniecībā Rīgā. No šī publicētā iepirkuma iespējams uzzināt faktu, ko ārvalstu pārstāvniecības parasti grib paturēt slepenībā - ASV vēstniecībā Rīgā ir vismaz 125 darbinieki. Plus apdrošināšana pienākas 170 viņu ģimenes locekļiem. Meklētā pakalpojumu pakete visplašākā – apmaksāta ārstnieciskā vingrošanā, briļļu gatavošana, zobu tehniķi.Plaši iepirkumi vairāku gadu garumā uzrādās arī mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Viens no pēdējiem ir arī viens no interesantākajiem. ASV Līgumu birojs pirms dažiem mēnešiem meklēja radiostaciju Lietuvā, kas vidējo viļņu diapazonā vismaz tuvākos piecus gadus spētu nodrošināt Radio Brīvā Eiropa pārraides baltkrievu valodā. Paziņojumā norādīts, ka Lietuvā bāzētā stacija _Radio Baltijas Viļņi _vienīgā atbilst plānotajai misijai un apraidi nodrošina tiešā Baltkrievijas robežas tuvumā. Tāpēc tā varētu būt vislabākais kandidāts, lai censtos Rietumu ziņas pārdabūt aiz biedra Lukašenko dzelzs priekškara.
Atklāj, ka Latvija, galvenokārt armijas stiprināšanai, no ASV saņēmusi milzīgas summas
ASV valdības struktūras, departamenti un arī slepenie dienesti pārāk dāsni tērē nodokļu maksātāju naudu – tā uzskata Sanfrancisko bāzēta nevalstiskā organizācija Sunligh Foundation. Lai šķērdīgos ierēdņus un politiķus kauninātu, tā internetā izveidojusi apjomīgu datu bāzi ar ASV struktūru iepirkumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.