Salīdzinoši nedaudz lielāku optimismu pauž Latvijas uzņēmēji – 9% Latvijas respondentu uzskata, ka IKP 2013. gadā varētu pieaugt pat vairāk nekā 4%. Savukārt Igaunijā un Lietuvā šādas prognozes izteica tikai 3% respondentu.
Arī pagājušajā gadā visu trīs Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis par valstu IKP izaugsmi bija salīdzinoši līdzīgs – divas trešdaļas respondentu norādīja, ka ekonomika pieaugs no 0% līdz 2,9% (Latvijā – 68%, Lietuvā un Igaunijā – 67%), savukārt gandrīz trešdaļa prognozēja izaugsmi no 3% līdz 6% (Latvijā – 28%, Lietuvā – 25%, Igaunijā – 27%).
"Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis kopumā atbilst 2013. gada februārī publiskotajām Eiropas Komisijas prognozēm, ka šogad sagaidāmā IKP izaugsme Latvijā būs 3,8%, Lietuvā - 3,1%, bet Igaunijā - 3,0%. Latvijas uzņēmēju vislielāko optimismu Baltijas kaimiņu starpā, visticamāk, ietekmēja fakts, ka arī 2012. gadā Latvijas ekonomikas attīstības tempi bija visaugstākie Eiropā – 5,6%," sacīja KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana.
"Tomēr nevar nepieminēt to, ka gan uzņēmēji, gan arī ekonomikas eksperti 2013. gadu saista ar mērenāku ekonomisko izaugsmi nekā pērn. IKP galvenais dzinējspēks 2012. gadā bija investīcijas, eksports un privātais patēriņš. Visas šīs jomas 2013. gadā ir saistītas ar zināmu nenoteiktību. Pirmkārt, nav skaidrs, kā attīstīsies ekonomika Latvijas nozīmīgākajos eksporta tirgos, bet pavisam noteikti var sagaidīt, ka konkurence tur tikai pieaugs un mūsu uzņēmēju esošās konkurētspējas priekšrocības var būt apdraudētas," atzina A. Movsisjana.
"Otrkārt, kā liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma, patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji 2013. gada pirmajos mēnešos, garā ziemas sezona jau ir atstājusi savu negatīvo ietekmi uz privāto patēriņu augsto apkures izmaksu dēļ. Visbeidzot, investīciju aktivitātes pieaugums Latvijā sabremzējās jau 2012. gadā, un tās dinamiku 2013. gadā var ietekmēt gan vairāku nozīmīgu Latvijas investīcijas projektu noslēgšana vai atlikšana, gan arī vispārējā investoru piesardzība pasaules valdošās nenoteiktības apstākļos," norādīja A. Movsisjana.
Līdzīgi kā aizvadītajā gadā, arī šogad visās trīs valstīs rūpniecība tiek uzskatīta par galveno ekonomiskās izaugsmes virzītāju – šogad tā uzskata 52% Lietuvas uzņēmēju (2012. gadā – 44%), Latvijā – 41% (2012. gadā – 45%) un Igaunijā – 37% (2012. gadā – 52%).
Specifiski Latvijai kā ļoti būtisks līdzās ražošanai tiek uzsvērts arī transporta un loģistikas sektors, ko šogad ir noradījuši 19% respondentu (2012. gadā – 25%). Savukārt Igaunijā šogad daudz lielāks aptaujāto skaits ir norādījis, ka IKP izaugsmi veicinās enerģētika – 31% (2012. gadā – 19%).
Labas izaugsmes perspektīvas ir norādītas arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, viesnīcu un restorānu sektoram. Visās trīs valstīs to ir uzsvēruši 15% līdz 17% respondentu.
Ekonomikas Pulss 2013 ir ikgadējs KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums. Šogad tajā piedalījās gandrīz 300 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu īpašnieki un vadības pārstāvji.