Tostarp Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka gada vidējā inflācija 2025.gadā Latvijā būs 2,6% apmērā.
Viņa norādīja, ka pēc 2024.gada, kas inflācijas ziņā tika pavadīts izteikta enerģijas izmaksu krituma zīmē, 2025.gadā ar mājokli saistītās izmaksas, tostarp komunālie maksājumi visdrīzāk gadā kopumā saglabāsies aptuveni šā gada līmenī. Elektrības cenas vidēji gadā visdrīzāk būs augstākas nekā 2024.gadā, kamēr apkures cenās joprojām varētu redzēt lejupvērstu tendenci. Degvielas cenās netiek gaidīts kāpums, jo, lai gan akcīze augs, analītiķi prognozē pasaules naftas cenu saglabāšanos aptuveni 2024.gada beigu vai pat zemākā līmenī.
Zorgenfreija arī atzīmēja, ka nākamajā gadā, kāpjot akcīzei, augs alkohola un tabakas cenas kā arī bezalkoholisko dzērienu cenas. Ņemot vērā pasaules pārtikas cenu virzību un Latvijā vēroto kāpumu algās, arī pārtikas cenas visdrīzāk turpinās augt.
Tāpat viņa uzsvēra, ka iejaukšanās tirgus mehānismos, lai pārtikas cenas mākslīgi pazeminātu, piemēram, nosakot uzcenojuma griestus, nav pareizais virziens augstā pārtikas cenu līmeņa "risināšanai". "Šāda veida iejaukšanās tikai sagrozīs konkurences vidi, var novest pie atsevišķu preču trūkuma veikalu plauktos, un visdrīzāk radītu cenu lēcienu pēc ierobežojumu beigām. Turklāt šis būtu vēl viens piemērs, kad Latvijas politiķi iejaucas privātā sektora darbībā, kas tālāk pasliktinās investoru iespaidu par uzņēmējdarbības vidi mūsu valstī," sacīja Zorgenfreija.
Viņa arī piebilda, ka turpinās augt pakalpojumu cenas, jo algu kāpums, lai gan nedaudz piebremzēsies, būs joprojām visai straujš.
Patērētājiem patīkams signāls, pēc Zorgenfreijas teiktā, ir nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošais kritums Ķīnas eksporta preču cenās. Ja Ķīna, kā pasaules lielais ražotājs, eksportē deflāciju, tas mazina spiedienu uz dažādu importēto preču cenām pie mums Latvijā.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija nedaudz pārsniegs 2%.
Vienlaikus viņš arī norādīja, ka 2025.gada pirmajos divos mēnešos cenu kāpums būs straujāks - apmēram 3%, bet turpmākajos mēnešos līdz vasarai to lejup spiedīs pakalpojumu inflācijas krasā sarukšana. "Pērnā gada pirmajā pusē vidējā pakalpojumu mēneša inflācija tālu pārsniedza normu, atbalsojot straujo algu kāpumu," teica Strautiņš, piebilstot, ka kopš šā gada jūlija pakalpojumu inflācija mēneša laikā ir normalizējusies un lieli lēcieni vairs nav gaidāmi.
Strautiņš arī atzīmēja, ka 2024.gada beigu augstās bāzes dēļ pārtikas inflācija joprojām varētu būt virs vidējā līmeņa. Lielākās cerības uz cenu samazināšos kādā no galvenajām produktu grupām ir eļļas un tauku segmentā, pateicoties tam, ka pēc 2023.gada sausuma 2024.gadā bija ļoti laba olīvu raža. Iespējams, cenas nedaudz samazināsies arī saldumiem, biržās tiekot koriģētiem 2023.gada cukura cenas pārspīlējumiem.
Cenu krituma scenārijs, pēc Strautiņa teiktā, nākamajā gadā ir iespējams arī dārzeņu segmentā, ja būs labvēlīgi laika apstākļi. "Dārzeņu cenas šogad ir gandrīz par 60% augstākas nekā 2020.gadā, lai gan tik liels ražošanas izmaksu kāpums diez vai ir noticis," viņš piebilda.
Tāpat "Luminor Bank" ekonomists atzīmēja, ka enerģijas cenu dinamika nākamajā gadā varētu būt labvēlīga patērētājiem, līdzīgi kā šogad. Mājokļu uzturēšanas izmaksas gada laikā daudz nemainīsies. Ir iespējams, ka nedaudz samazināsies gada vidējās siltuma un elektrības cenas. Turpretim īres maksa kāpj un turpinās palielināties, augot ienākumiem, arī ūdensapgādes cenas kopumā visdrīzāk mainīsies uz augšu.
Pēc Strautiņa minētā, ilglietošanas preču cenas varētu būt kopumā stabilas vai pat lejupejošas, kā tas ir bijis vēsturiski, šo efektu papildinot pandēmijas laikā notikušo pārspīlējumu korekcijai, kas joprojām turpinās. Piemēram, novembrī transportlīdzekļu cenas bija par 4% zemākas nekā pirms gada.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka 2025.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 2%. Nākamgad turpinās augt gan pārtikas, gan komunālo un veselības pakalpojumu cenas.
Viņš arī atzīmēja, ka 2024.gada beigās piedzīvojam inflācijas viļņošanos, kas tuvākajos mēnešos pastiprināsies. Tostarp decembrī inflācija varētu sasniegt 3% atzīmi, bet tad atkal atkāpsies.
"Patlaban inflācija ir sasniegusi līmeni, kas Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieskatā ir uzskatāms par pietiekami zemu, lai sniegtu zemas inflācijas ieguvumus. Taču vairums iedzīvotāju ir citās domās un to inflācijas uztvere ir augstāka," sacīja Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka joprojām inflāciju uz leju velk zemākas enerģijas cenas, kamēr pārējos segmentos cenu pieaugums atšķirīgos tempos turpinās. Īpaši saasināti tas tiek uztverts, ja kāpums skar pārtikas, veselības un komunālo pakalpojumus.
"Lai arī darba algas pieaugums nodrošina pirktspējas atjaunošanos, tas norit ļoti nevienmērīgi. Tādēļ ne tikai Latvijā jūtams aizgājušās augstās inflācijas veidotais nogurums un rada rezonansi sabiedrībā. Tas ir arī tādēļ, ka, lai arī inflācija ir zema, tas nozīmē tālāku cenu pieaugumu un vēl pilnā mērā nav notikusi adaptācija pie augstās inflācijas periodā sasniegtajiem cenu līmeņiem," sacīja Gašpuitis.
Viņš arī pieļāva, ka tuvākajā laikā uzstādījums par lielāku valsts iejaukšanos cenu noteikšanā saglabāsies. Taču tas drīzāk draud ar birokrātijas sloga un uzņēmējdarbības sarežģītības pieaugumu, lai gan būtu darāms pretēji. Būtiskākais risks inflācijas noturībai ir enerģijas cenu iespējamā nestabilitāte, kas šobrīd lielas bažas nerada.
Savukārt bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējos mēnešos Latvijā redzam nelielu inflācijas paātrināšanos, tomēr tiek prognozēts, ka arī 2025.gadā inflācija svārstīsies ap 2% līmeni, kas atbilst ECB mērķa līmenim.
"Prognozējam, ka 2025.gada beigās inflācija Latvijā būs 2,2%. Paredzam, ka, palielinoties iekšējam patēriņam, turpinās saglabāties spiediens uz vidējo patēriņa cenu līmeni, īpaši pārtikai," sacīja Purgailis.