Bāriņtiesu pilnvaras arvien paplašinās

Likums ļauj šos amatus ieņemt personām, tostarp nepilsoņiem, uzreiz no augstskolas sola, turklāt pieļaujot, ka svarīgus lēmumus viņi sāk pieņemt, nemaz neapguvuši bāriņtiesas darbinieka zināšanu minimumu - to drīkst izdarīt gada laikā, piektdien vēsta laikraksts Diena.Nenoliedzami, ir situācijas, kad izlēmīga un ātra rīcība patiešām var glābt bērna dzīvību, ko mēdz apdraudēt vardarbīgi vai nolaidīgi vecāki. Tomēr ir daudz gadījumu, kad bāriņtiesu pieņemtie lēmumi tikuši vērtēti kā pārsteidzīgi. Pērn bāriņtiesas uzraugošā, Labklājības ministrijai pakļautā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) saņēmusi teju 300 sūdzību par bāriņtiesu darbu, trešdaļa no tām atzītas par pamatotām. Pretēja aina ir saistībā ar tiesām - kā liecina pēdējā apkopotā statistika par 2013.gadu Latvijā kopumā, tiesā pārsūdzēti 85 bāriņtiesu lēmumi, no kuriem atcelti vien seši. Jāakcentē, ka vairākums pārsūdzību ir saistītas ar aizgādības tiesību pārtraukšanu.Bāriņtiesām labvēlīgās ar tiesvedībām saistītās statistikas iespējamais izskaidrojums ir tiesu pārslodze un fakts, ka bāriņtiesu lēmumu nepamatotība ir grūti pierādāma. Uz to norāda zvērināta advokāte Krista Milberga: "Neviena Bāriņtiesu likuma norma neparedz bāriņtiesas pienākumu [gadījumos, kad bāriņtiesas amatpersona vienpersoniski vai koleģiāli lemj par bērna izņemšanu no ģimenes] pieaicināt prokuroru, advokātu un policiju, vienlaicīgi fiksējot apstākļus, no kuriem bērns tiek izņemts [lai būtu] objektīvi, tiesā pārbaudāmi pierādījumi (foto vai video). Administratīvajās tiesās gan rajonu, gan apgabalu līmenī nākas saskarties ar situāciju, ka vienīgie pierādījumi ir bāriņtiesu darbinieku "sacerējumi" protokollēmumu veidā, kuriem nav nekādu citu objektīvu pierādījumu."Vārda "tiesa" klātbūtne pašu bāriņtiesu apzīmējumā ir maldinoša - tās nav piederīgas tiesu varai. Tās dibina pašvaldības, kuru deputāti arī ievēl bāriņtiesu darbiniekus, taču citas varas par šo savā rīcībā lielā mērā neatkarīgo iestādi viņiem formāli nav. Bāriņtiesas uzrauga tikai jau pieminētā VBTAI, taču lēmumus konkrētās lietās drīkst vērtēt un atcelt vienīgi tiesa. Tas nozīmē, ka bāriņtiesas iespējamās kļūdas nav atceļamas tādā ātrumā, kādā tās varēja tapt pieļautas iestādes plašo pilnvaru dēļ.Izpētot pēdējos gados Saeimas pieņemtos grozījumus Bāriņtiesu likumā, atklājas, ka vairākums no tiem vēl vairāk nostiprinājuši šo iestāžu varu, līdz ar to - būtiskāk ierobežojot vecāku tiesības. Izgāzušies priekšlikumi, kas strīdīgu bāriņtiesas lēmumu gadījumā ļautu, piemēram, bez bērnu aprūpes tiesībām palikušajiem vecākiem saņemt valsts apmaksāta advokāta palīdzību. Pretēji ir ar bāriņtiesu iespēju paplašināšanu - šādi rosinājumi iziet cauri, turklāt - pieklājīgā ātrumā, un kopš pērnā gada bērni no ģimenes var tikt izņemti ar vienpersonisku bāriņtiesas darbinieka lēmumu, turklāt viņam nav pienākums atklāt, kurp bērns tiks vests. Savukārt bāriņtiesa par Latvijas iedzīvotājiem drīkst zināt daudz, ieskaitot viņu bankas kontu atlikumu.Vairāk par bāriņtiesu arvien pieaugošajām pilnvarām lasiet Kristīnas Putincevas rakstā _Visvarenie bērnu krustvecāki laikraksta Diena _piektdienas, 20.februāra, numurā! Tāpat šodien Dienā Kristīnas Putincevas raksts arī par bāriņtiesu vadītājiem - Krēslā starp izdegšanu un draudiem.