Asociācijā norāda, ka atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem Latvijā 2023.gada janvārī reģistrēti 4453 sertificēti bioloģiskie lauksaimnieki, no kuriem gandrīz 4200 ir pārtikas ražotāji - lielākoties zemnieku saimniecības. Gada laikā bioloģisko operatoru skaits palielinājies par 14.
Savukārt bioloģiski apsaimniekotās zemes platības kopš 2022.gada sākuma pieaugušas par gandrīz 16 000 hektāru, sasniedzot 314 600 hektāru jeb 16% no kopējās apsaimniekotās lauksaimniecības zemes Latvijā. Vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs šis rādītājs ir 9,6%.
Vienlaikus Eiropā bioloģiskās lauksaimniecības zemes kopējā platība gada laikā palielinājusies par gandrīz 800 000 hektāru, sasniedzot 17,8 miljonus hektāru. Visvairāk bioloģisko platību ir Francijā - gandrīz 2,8 miljoni hektāru, savukārt visvairāk bioloģiskās pārtikas ražotāju ir Itālijā - 75 900. Eiropā kopumā ir vairāk nekā 440 000 bioloģiskās pārtikas ražotāju, atzīmē LBLA.
Tāpat asociācijā norāda, ka 2021.gadā ES par bioloģisko pārtiku vidēji uz vienu cilvēku tika tērēti 104 eiro. Pēdējo desmit gadu laikā patērētāju izdevumi bioloģiskajai pārtikai uz vienu iedzīvotāju ir dubultojušies. Visvairāk tēriņu bioloģiskajai pārtikai ir Šveicē - 425 eiro un Dānijā - 384 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.
Pēc Eiropas Bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta "FIBL" apkopotajiem datiem, Vācijā 2021.gadā ar apgrozījumu 15,9 miljardu eiro apmērā bija lielākais bioloģiskās pārtikas tirgus Eiropā. Savukārt visstraujākā tirgus izaugsme bija vērojama Igaunijā, kur mazumtirdzniecība ar bioloģiskajiem produktiem pieauga par 21%, bet Danijā pārtikas tirgū bioloģiskie produkti aizņem vislielāko daļu - 13% no kopējā pārtikas tirgus.
Tāpat asociācijā norāda, lai gan Latvijā netiek apkopoti bioloģiskās pārtikas mazumtirdzniecības statistikas dati, kopumā Eiropas bioloģisko produktu tirgus 2021.gadā sasniedza rekordu - 54,5 miljardus eiro. Mazumtirdzniecības pieaugums gan bijis lēnāks nekā iepriekšējos gados - Eiropas bioloģisko produktu tirgus pieaudzis par 4% ierasto divciparu skaitļu vietā.
Vienlaikus asociācijā atzīmē, lai gan kopējo statistikas datu par 2022.gadu vēl nav, analītiķi prognozē, ka Ukrainas kara ietekmē ekoproduktu pārdošanas izaugsme 2022.gadā pirmo reizi aptuveni 20 gadu laikā ir sabremzējusies. Tā gan vērtējama kā nozares stabilizēšanās ārēju apstākļu ietekmē, nevis lejupeja, un, beidzoties karam, paredzama izaugsmes atjaunošanās.
LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis uzsver, ka par spīti krīzēm bioloģiskā lauksaimniecība turpina attīstīties, pierādot, ka arī ilgtermiņā bioloģiskā lauksaimniecība būs spējīga pārvarēt dažādus izaicinājumus.
"Ne velti Eiropas Zaļais kurss paredz vairāk spēku veltīt bioloģiskās ražošanas metožu plašākai izmantošanai: 2030.gadā ES 25% no lauksaimniecības zemes būs jāapsaimnieko bioloģiski un līdztekus ievērojami jāsamazina sintētisko pesticīdu, minerālmēslu un antibiotiku lietošana," norāda Norkārklis.
Viņš gan atzīmē, ka Latvijā Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.-2027.gadam atbalsta sistēma nav labvēlīga bioloģiskajiem lauksaimniekiem, un ir grūti prognozēt turpmākās platību izmaiņas, bet viņš paredz, ka kopumā izaugsme turpināsies, jo esošie lauksaimnieki turpinās strādāt pie ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanas un ražības kāpināšanas.
LBLA dibināta 1995.gadā. Tā ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.