Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, Braže ar ASV administrāciju, tostarp Valsts departamenta, Finanšu departamenta un ASV Kongresa pārstāvjiem, pārrunāja ilgstoša un noturīga miera panākšanu Ukrainā un nepieciešamību stiprināt spiedienu uz Krieviju.
Tāpat pārrunāta drošības situācija eiroatlantiskajā telpā, NATO alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, Latvijas un ASV sadarbības padziļināšana drošībā, aizsardzībā un ekonomikā, īpaši enerģētikā, militārajā industrijā, kvantu, dronu un citās tehnoloģijās.
Braže akcentē, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais. Viņa pateicās par abu partiju atbalstu Baltijas drošības iniciatīvai, kas ir bijis un būs svarīgs Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai. Ministre akcentēja, ka Latvijai un ASV ir vienota izpratne un interese stiprināt aizsardzības sadarbību un veidot spēcīgāku un drošāku NATO aliansi.
Pēc ārlietu ministres paustā, ASV pārstāvji izcēluši Latviju kā paraugsabiedroto, kas nopietni attiecas pret savu drošību - Latvija jau 2026. gadā aizsardzībai novirzīs līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Viņa arī norādīja uz Latvijas un ASV vienoto nostāju, ka visiem Eiropas sabiedrotajiem ir vairāk jāiegulda savā aizsardzībā, strauji ieviešot NATO Hāgas samita lēmumu, un pilnībā jāpārtrauc enerģētiskās saites ar Krieviju.
Braže uzsvērusi, ka Krievijas mērķi ir nemainīgi - mazināt atbalstu Ukrainai un graut ASV autoritāti pasaulē, un agresors to mēģina izdarīt arī caur tā dēvētajām miera sarunām. Viņa klāstīja, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds visai eiroatlantiskajai telpai, tādēļ sabiedrotajiem ir jāturpina visaptverošs atbalsts Ukrainas pašaizsardzībai un ekonomisks, militārs, politisks un diplomātisks spiediens uz Krieviju, īpaši ar spēcīgām sankcijām.
Ar ASV valsts sekretāra vietnieku Kristoferu Landau Braže pārrunāja Latvijas un ASV sadarbību divpusēji un starptautiski - NATO un ANO, sadarbības padziļināšanu drošībā, aizsardzībā un ekonomikā, investīcijas, kā arī kopīgos drošības izaicinājumus, tostarp cīņu ar nelegālo migrāciju un migrācijas instrumentalizāciju, robežu un jūras drošības stiprināšanu.
Latvijas ārlietu ministre ASV Kongresā tikās ar Senāta Budžeta komitejas un Apropriācijas komitejas Valsts departamenta, ārvalstu operāciju un citu programmu apakškomitejas vadītāju un Apropriācijas komitejas biedru Lindsiju Greiemu, Senāta Tirdzniecības, zinātnes un transporta komitejas vadītāju un Ārlietu komitejas biedru Tedu Krūzu, Senāta Apropriācijas, Bruņoto spēku un Tirdzniecības, zinātnes un transporta komitejas biedru Gariju Pītersu, Senāta Bruņoto spēku Pieaugošo draudu un spēju apakškomitejas līdzpriekšsēdētāju un Bruņoto spēku Kiberdrošības apakškomitejas biedri Elisu Slotkinu, kā arī Apakšpalātas Ārlietu komitejas Eiropa apakškomitejas vadītāju, kongresmeni Braienu Mastu.
Braže arī piedalījās ASV domnīcas "Hudson Institute" organizētajā publiskā diskusijā un tikās ar domnīcas "America First Policy Institute" pārstāvjiem. Tāpat ministre kopā ar Amerikas latviešu apvienības prezidentu Mārtiņu Andersonu un goda konsulu Džonu Medvecki Latvijas vēstniecībā ASV atklāja Ludolfa Liberta gleznu "Rīgas torņi". Gleznu 1953. gadā Amerikas latviešu apvienība dāvināja ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram, un tas ir vienīgais zināmais latviešu mākslas darbs, kas izstādīts ASV Baltajā namā.