kārtas numuru K.Pupurs. Helsinku grupai tolaik 22 gadu vecais puisis pievienojies 1987.gadā. Gadu vēlāk viņa rīcība – pirmoreiz pēc ilgajiem okupācijas gadiem atklāti paceļot Latvijas karogu – iegāja vēsturē. Tas notika komunistiskā režīma upuru piemiņas gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem, kurā pulcējās vairāki simti cilvēku.Toreiz tuvās atmodas gaisotnē LPSR varas iestādes piesprieda viņam samērā maigu sodu – tikai izsūtījumu no PSRS. "Man lika gājiena fotogrāfijās parādīt sevi un apliecināt, ka tieši es esmu nesis "buržuāzisko" karogu," stāsta K.Pupurs. Tālāk viss noticis ātri – atņēmuši PSRS pasi un divu nedēļu laikā likuši izbraukt no valsts. Vispirms K.Pupurs nonācis Vācijā, vēlāk 1990.gadā – ASV.Rietumos Latvijas padomju okupāciju neatzina un tur darbojās Latvijas Republikas vēstniecības un konsulāti. "Man Latvijas Republikas pasi izsniedza Latvijas sūtniecības Londonā vadītāja Zariņas kundze," turpina K.Pupurs. Šo neatkarīgās Latvijas parauga pasi viņš, tāpat kā daudzi Rietumu latvieši, izmantoja līdz 1992.gadam. Tad ieradies Latvijā un ieguvis atjaunotās Latvijas valsts pasi. Tomēr pretēji cerētajam iedzīvošanās Latvijā nav izdevusies – K.Pupurs nav varējis atrast darbu un atgriezies ASV. Tur viņš strādājis un studējis; beidzis Masačūsetsas universitāti Bostonā, vēlāk ieguvis maģistra grādu Londonas Ekonomikas augstskolā. 2004.gadā iestājies ASV karaflotē, dienējis ASV, Irākā, Vācijā. 2001.gadā pieņēmis ASV pilsonību.Pērn Konstantīns kopā ar dzīvesbiedri Irinu un trīsgadīgo dēlu Ivaru atgriezies Latvijā. Darbu atradis policijā, nesen kļuvis par Jūras akadēmijas mācībspēku un rudenī gatavojas lasīt trīs studiju kursus – Latvijas kuģniecības vēsturi, angļu valodu un pasaules pirātisma vēsturi.2003.gadā mainījis Latvijas Republikas pasi – pret jaunāka parauga dokumentu. Šķēršļi parādījušies negaidot. 2010.gadā viņš "Visu Latvijai" sarakstā kandidējis Saeimas vēlēšanās. Ievēlēts gan netika. Tomēr drīz pēc tam K.Pupuram pienācis lūgums no PMLP sniegt paskaidrojumus par savu pilsonību. Pēc neoficiālām ziņām, vēstuli PMLP ar pamudinājumu pievērst uzmanību viņa pilsonībai nosūtījusi kāda A.Rugāte. Pašreizējais Pilsonības likums Latvijas un kādas citas valsts dubultpilsonību pieļauj vienīgi tiem pilsoņiem, kas Latvijas pilsonību reģistrējuši līdz 1995. gadam. PMLP konkrētu personu pilsonības lietās no komentāriem atturas, bet paskaidro, ka PMLP nav tiesīga Latvijas pilsonību atņemt; tas notiek ar tiesas lēmumu. Tikmēr K.Pupura pilsonības lietas izskatīšana tiek virzīta uz priekšu, jo likums, kas aizliedz dubultpilsonību, esot jāpilda. Pārvaldes preses sekretārs Andrejs Rjabcevs apgalvo, ka šādā lietā var būt divi risinājumi – persona atsakās vai nu no Latvijas, vai ASV pilsonības, vai arī ar īpašu Saeimas likumu personai atļauj dubultpilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā. PMLP gan nevarēja atcerēties nevienu gadījumu, kad ar Saeimas lēmumu tiktu apstiprināta jau esoša dubultpilsonība. Situāciju varētu atrisināt arī grozījumu pieņemšana Pilsonības likumā, paplašinot dubultpilsonības iespējas.
Cīnītājam par Latvijas neatkarību var atņemt pilsonību
Bijušajam padomju laika disidentam, cīnītājam par Latvijas neatkarību Konstantīnam Pupuram var atņemt Latvijas pilsonību, raksta laikraksts Latvijas avīze. Kāds sūtījis vēstules uz PMLP, mudinot pārbaudīt K.Pupura pilsonības situāciju. Tas, pēc K.Pupura domām, darīts tīši ar tālejošu nolūku."Es vienmēr esmu sevi uzskatījis par Latvijas patriotu un neatkarīgās, brīvās Latvijas pilsoni," saka bijušais disidents, Helsinki-86 biedrs ar 10.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.