Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

CVK: Saeimas vēlēšanām 2022.gadā papildu nepieciešami 4,1 miljons eiro

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, aģentūru LETA informēja Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz Saeimas vēlēšanās izmantot elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, šā gada jūnijā ir atbalstīti Saeimā otrajā lasījumā, un nākamajā nedēļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija plāno tos izskatīt pirms trešā lasījuma.

Tiešsaistes vēlētāju reģistrs vēlētāju uzskaitei pirmo reizi tika izmēģināts šā gada pašvaldību vēlēšanās. Tā izmantošana Saeimas vēlēšanās ļautu bez papildu apgrūtinājuma - vēlētāju apliecības izņemšanas - piedalīties vēlēšanās vēlētājiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases. Jāatgādina, ka līdz šim šie vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēja piedalīties, ja pirms vēlēšanām kādā no PMLP teritoriālajām nodaļām izņēma vēlētāju apliecību. Vienlaikus vēlētāju reģistra izmantošana Saeimas vēlēšanās atvieglos arī pieteikšanos balsošanai pa pastu no ārvalstīm, jo, piesakoties pasta balsošanai, nebūs nepieciešams saņemt spiedogu pasē, pietiks nosūtīt iesniegumu vai reģistrēties pasta balsošanai e-pakalpojumā.

Lai nākamā gada Saeimas vēlēšanās nodrošinātu atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaisti vēlēšanu iecirkņu komisijās, CVK rosina palielināt Ministru kabineta noteiktās darba stundas tarifa likmes pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un paaugstināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju balsošanas un balsu skaitīšanas dienās.

Priekšlikums paredz noteikt ekonomiskajai situācijai un vidējais darba samaksai valstī atbilstošu atalgojumu arī par darbu pašvaldību vēlēšanu komisijās un vēlēšanu iecirkņos. Šīs prioritātes īstenošanai 2022.gadā papildus nepieciešami 1 909 875 eiro. Priekšlikums paredz noteikt šādas darba tarifa stundas likmes: komisijas priekšsēdētājam - 7,78 līdz 11,97 eiro, komisijas sekretāram - septiņi līdz 10,1 eiro, komisijas loceklim - seši līdz 7,78 eiro. Ēdināšanas kompensāciju balsošanas un balsu skaitīšanas dienā rosināts palielināt no 5,69 eiro līdz astoņi eiro dienā, pielīdzinot šīs kompensācijas apmēru Latvijā noteiktajam komandējuma dienas naudas apmēram.

No CVK prioritārajiem pasākumiem pieteiktās summas papildu 349 854 eiro nepieciešami arī vēlēšanu vadības sistēmas tehniskajai pavadīšanai un lietotāju atbalstam Saeimas vēlēšanās. Šī IT sistēma vēlēšanās nodrošina kandidātu sarakstu sagatavošanu, iesniegšanu un publicēšanu, vēlēšanu zīmju maketu sagatavošanu, vēlēšanu gaitas dokumentēšanu vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu zīmju skenēšanu un vēlēšanu rezultātu apkopošanu un publicēšanu, skaidro Zaharova. Kandidātu sarakstu iesniegšanas un vēlēšanu laikā tiek nodrošināts arī atbalsts sistēmas lietotājiem - kandidātu sarakstu gatavotājiem, deputātu kandidātiem, pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām Latvijā un ārvalstīs.

Tāpat, pieaugot informācijas tehnoloģiju pielietojumam vēlēšanās, CVK ieskatā, kritiski svarīgi ir attīstīt un stiprināt CVK IT kapacitāti, izveidojot IT struktūrvienību, akcentē vēlēšanu komisijā. CVK pārstāve skaidroja, ka pašlaik CVK ir divi IT speciālisti, taču, lai uzraudzītu un attīstītu vēlēšanu IT infrastruktūru atbilstošā kvalitātē, būtu nepieciešams papildus piesaistīt vēl četrus IT speciālistus - IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko IS administratoru, IT drošības pārvaldnieku, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu esošajiem CVK IT speciālistiem. Papildu līdzekļi nepieciešami arī vēlēšanu IT sistēmu uzturēšanai, tai skaitā drošības auditu veikšanai. Šiem mērķim 2022.gadā papildus nepieciešami attiecīgi 241 557 eiro IT struktūrvienības izveidei un 224 296 eiro - vēlēšanu IT sistēmu uzturēšanai.

Papildu finansējums 202 000 eiro apmērā 2022.gadā nepieciešams arī vēlētāju informēšanai un līdzdalības veicināšanai. No šīs summas 177 000 eiro plānots izlietot dažādu vēlētāju grupu informēšanai un motivēšanai piedalīties vēlēšanās, bet 25 000 eiro - vēlēšanu vides un satura pieejamības veicināšanai vēlētājiem ar invaliditāti.

161 474 eiro papildus nepieciešami arī Saeimas vēlēšanu materiālu - vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu, drošības plombu izgatavošanai un nogādāšanai pašvaldībās, jo kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018.gadā šo materiālu izmaksas ir ievērojami augušas.

Kārtējās Saeimas vēlēšanās Latvijā plānotas 2022.gada 1.oktobrī, norāda CVK.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas