Pusotra gada laikā VNĪ darbiniekiem prēmijās izmaksāts teju pusmiljons latu jeb 711 000 eiro, izvērtējot tikai peļņas esamību vai uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumu izpildi, kur 78% nāk no valsts iestādēm, kam īpašumi iznomāti.
LTV raidījuma De Facto rīcībā esošā informācija liecina, ka 2009.gada novembrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti pārbaudē Rīgas pilī atklāja 28 ugunsdrošības pārkāpumus - bēniņos nebija veikta ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto koka konstrukciju degtspējas pārbaude, izmantotie vadi un kabeļi bija ar bojātu izolāciju un vēl citi trūkumi.
VNĪ pārkāpumus solīja novērst pils rekonstrukcijas laikā, taču darbi aizkavējās. Pāris mēnešus pēc to uzsākšanas izcēlās ugunsgrēks.
Atklājies, ka uzreiz pēc ugunsgrēka darbinieki saņēmuši prēmijas, ik ceturksni tās varēja sasniegt līdz 50% no mēnešalgas.
VNĪ valdes loceklis Jānis Valdmanis prēmiju izmaksu skaidroja ar iekšējiem tiesību aktiem. "Mūsu darbiniekiem prēmijas tiek izmaksātas saskaņā ar mūsu iekšējo motivācijas sistēmu. Vainot mūsu darbiniekus, vai viņus kaut kādā veidā sodīt, neizmaksājot daļu no atalgojuma, tādēļ, ka notika šis ugunsgrēks, mūsuprāt, nav pamatoti," sacīja Valdmanis.
Valsts kontroles (VK) pirmā revīzijas departamenta direktore Ieva Braunfelde uzskata, ka "izveidotā prēmēšanas sistēma, ko arī akcionārs jeb Finanšu ministrija ir saskaņojis, nesasniedz mērķi, kādai būtu jābūt prēmēšanai par īpašiem sasniegumiem. Tā patlaban ir par darbu, kāds ikdienā ir nodrošināts, par pamatdarbības ieņēmumiem".
VK revīzijā konstatēts, ka katrs darbinieks prēmijās vien gada laikā papildu var saņemt vēl divas mēnešalgas. Taču pēc VK revīzijā atklātā, kārtību plānots mainīt. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pauž pārliecību, ka "attiecībā uz prēmēšanu ir jābūt individuālā darba novērtējumam vai struktūrvienību novērtējumam.