Vienīgie, kas atskurbtuves vēlas redzēt valsts, proti Iekšlietu ministrijas, pārvaldībā ir Nacionālā apvienība (NA). "Atskurbtuvēm viennozīmīgi ir jābūt valsts pārziņā un atbildīgai ir jābūt Iekšlietu ministrijai," norādīja NA pārstāvis Dzintars Kudums.
Savukārt citu koalīcijas frakciju pārstāvji uzskata, ka par atskurbtuvēm jāatbild pašvaldībām.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra un Vienotības deputāta Arvila Ašeradena redzējumā atskurbtuves ir pieskaitāmas pie sabiedriskās kārtības nodrošināšanas. "Es nedomāju, ka atskurbtuves kā pakalpojums būtu jānodrošina visām 119 pašvaldībām, tas būtu aktuāli tikai lielajām pilsētām," gan piebilda deputāts.
Atskurbtuves kā sociālās uzņēmējdarbības formu, kuru vislabāk var īstenot pašvaldības sadarbībā ar privāto sektoru redz Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija). Turklāt, viņaprāt, atskurbtuvēm jābūt maksas pakalpojumam.
Arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Kārlis Seržants prāto, ka atskurbtuves vajadzētu atstāt pašvaldību pārziņā, jo tas nav centralizēti risināms jautājums. Taču tādā gadījumā līdzi vajadzētu dot arī atbilstošu finansējumu.
"Ja būtu pieejams finansējums, tad atbildību par atskurbtuvēm vēlētos uzņemties gana daudzi. Bez finansējuma to, protams, negrib neviens," atzina ZZS pārstāvis.
Visnekonkrētākais viedoklis šajā jautājumā ir Saskaņas centram (SC). Šīs Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins vien norādīja, ka atskurbtuvju jautājums valdībai jārisina kopā ar pašvaldībām. "Es domāju, ka lielās pilsētas varētu sniegt kādu ieteikumu, kā šo jautājumu vislabāk atrisināt," piebilda SC pārstāvis.
Jau vēstīts, ka ministrijas un pašvaldības ilgstoši nespēj atrast visām pusēm pieņemamu risinājumu par atskurbtuvju uzturēšanas modeli. Šonedēļ saistībā ar Reformu partijas pārraudzībā esošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēlmi atskurbtuvju problēmu nodot Vienotības pārziņā esošajai Labklājības ministrijai par šo jautājumu uzvilnīja arī asas diskusijas valdībā.
Pašlaik atskurbtuves ir sešās lielākajās Latvijas pašvaldībās, tās tiek uzturētas par pašvaldību līdzekļiem. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji norāda, ka nav svarīgi, kura no ministrijām uzņemas projekta realizāciju – galvenais, lai par to rūpējas valsts, nevis pašvaldības.