Vaicāts par nākamajā nedēļā gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) balsojumu, vai EK priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram vajadzētu atstāt amatu pēc atklātībā nonākušā ziņojuma, kurā konstatētas vērienīgas 15 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nodokļu vienošanās ar starptautiskiem uzņēmumiem, Dombrovskis norādīja, ka par šo jautājumu jau ir zināma EK un Junkera reakcija.
"Es zinu, ka Junkera kungs bija uzaicināts uz EP, lai deputātiem sniegtu atbildes par šo jautājumu. Mēs arī zinām, ka EK reakcija, kā pats Junkera kungs to ir apliecinājis, ir ļoti skaidra - prioritāte ir mazināt iespēju izvairīties no nodokļiem, izmantojot tā saukto bāzes eroziju un nodokļu pārnešanu. Šis jautājums tiek skatīts arī no valsts atbalsta viedokļa, tostarp tiek skatītas atsevišķas lietas pret Luksemburgu," skaidroja Dombrovskis.
"Pašlaik tiek vērtēts, vai šāda veida speciāli nodokļu darījumi, ja tā var teikt, nav ES konkurences normatīvu pārkāpums. Tāpat ir jāskaidro, vai tie ir specifiski darījumi, kas dod konkrētam uzņēmumam vieglāku nodokļu slogu, nekā tas normālā situācijā attiecīgajā valstī ir paredzēts. Tas var arī tikt uzskatīts par valsts atbalstu," viņš sacīja, piebilstot, ka minētais balsojums ir mēģinājums vājināt EK, kas eiroskeptiķiem neizdosies.
Jau ziņots, ka Eiropas parlamenta sociālisti, "zaļie" un liberāļi Junkeram, kas 19 gadus ieņēma Luksemburgas premjerministra amatu, pieprasījuši sniegt paskaidrojumus par viņa lomu valsts nodokļu politikā, kas tādiem uzņēmumiem kā Ikea, Pepsi un Deutsche Bank ļāva no citās dalībvalstīs gūtās peļņas nodokļos maksāt vien nepilnu procentu.
Liberāļi spēruši soli tālāk, aicinot EP izveidot pagaidu izmeklēšanas komisiju, kas šo lietu varētu izskatīt.
Tikmēr publicētajā nevalstisko organizāciju apvienības Eiropas Parādu un attīstības tīkls ziņojumā norādīts, ka 15 ES dalībvalstīs, tostarp Luksemburgā, lielajiem uzņēmumiem un fiziskām personām tiek "atvieglota izvairīšanās no nodokļiem".
No 15 dalībvalstīm vislielākie nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem ir Spānijā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Tām seko Francija, Vācija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga. Vairākas valstis saskārušās ar kritiku, ka tajās nav pietiekami liela caurredzamība šo uzņēmumu valsts piederības noteikšanā, un tās atsakās no ES piedāvātajām iniciatīvām to uzlabot.